| veestule mammaam |
[Sep. 30th, 2010|09:36 am] |
| [ | mood |
| |  thankful | ] |
"Chau mammas! (nav laika rakstiit atsevishkju veestuli katrai gjimenei, jo jaaskrien satikt rudziitis un veel gribas paspeet uzeest, pardon)
Mums iet ritiigi forshi, vakar autobusaa uz shtutgarti satikaam igaunieti, kura atshkjiriibaa no mums prot vaacu valodu, un ar vinjas paliidziibu tikaam liidz tiibingenai, kur ieradaamies ar vilcienu(divstaaviigu ar baigo komfortu un taa) un mums tieshi jau tad, kad saakaam domaat, ka buus jaapaliek stacijaa, piezvaniija chalis, kursh pats nav savaa kopmiitnee, bet kursh ir atstaajis atsleegu pie viena sava choma, liidz ar to panjeemaam taksi no hauptbahnhoff(baisi daargs prieks - 10eiro) un aizbraucaam liidz taam kojaam, kur chalis ar atsleegu veel nebija ieradies, jo kkur pilseetaa balleejaas :D . bet mees satikaam vienu puisi, kursh sheit dziivo, Danielu un vecu onkuli ar ziemsveetku veciisha baardu, kursh pasniedz antiiko veesturi. Mums izmaksaaja visaadus dzeerienus un taa un tad apm.5os no riita ieradaas Domeniks (chalis ar atsleegaam) un tad mees beidzot tikaam istabinjaam, kur nolikt bagaazhu. iegaajaam dushaa un peec triis stundaam miega atkal esam augshaa. cilveeki ir vienkaarshi fenomenaali laipni, kaads dikti par mums tur augshaa ruupeejas. piedod, par rakstiibu, rakstu no Christo(nepaziistamais chalis, kursh mums uzticeeja savu istabu, kamees pats ir prom) un vinjam, protyams, nav latvieshu rakstiibas.
buchas un sveicieni visiem, visiem, maasaam, braalim un taa. vekaraa uzrakstiishu veel, shodien mees arii paliksim sheit, jo Christo buus atpakalj tikai sveetdien.
ata! ceru, ka jums iet tikpat forshi kaa mums.
E un D"
es tikai gribeeju pastaastiit, cik tomeer forshi viss izveerties. pagaidaam ;D |
|
|