| |
[Dec. 7th, 2009|11:29 pm] |
ļoti gribās rakstīt. nu, izrakstīt visu, bet kaut kā nesanāk. ne laika, ne vēlmes. nu, varbūt vēlme pat būtu, bet tiešām nav spēka. plus cilvēki visapkārt liekas tik liekulīgi, kad gribas visu tīri, tīri. savā ziņā leikas, ka arī blogs ir tāda baigā zin liekēdība, vēlēšanās iegrūst sevi, savas domas visur, kur vien var. tās paniskās bailes atstāt šo pasauli neiezīmētu, vismaz kaut kā apčurātu.. zin, ļoti uztraucoši. ebt es jau, protams neesmu labāka, vien liekas, ka es vienkārši neko no cilvēkiem nesaprotu. kā jau mēs visi.
bet pastāvīgās bailes par izmešanu neļauj īsti atslābt, nepārtraukti sāp mugura un tā. darbs un mācības, ģimene, darbs, mācības, utt., utt.. tas viss neliktos tik nogurdinošs pasākums, ja es to darītu biežāk nevis sēdētu teiksim pie datora vai izklaidētos, bet brīžiem liekas, ka maza manis daļa vēlas būt kkādā debīlā cietēja lomā. šobrīd tas ir tas, ko par visu vairāk es cenšos sevī mainīt.
tās kaut kādas bailes milzīgas manī ir diezgan traucējošas. negribas ne mirkli atkāpties no maniem mīļajiem. un manī ir ļoti daudz mīlestības. brīžiem liekas, ka tik daudz, ka tā mani nospiež ;D . cik savādi. bet vispār ir dīvaini, ka ir cilvēki, ar kuriem es kontaktējos un kuri lasa manu blogu, jo ši jau tāda parunāšanās ar sevi vien ir.
laikam jādodas izrotāt glītāk mans adventes vainadziņš, jāiededz svecītes un jāpamācās un rīt jāsāk jauna dzīve kā jau katru dienu. |
|
|