| |
[Sep. 9th, 2009|07:39 pm] |
zin, ir tādi savādie noskaņojumi, kad jūties sūdīgi un depresīvi un pat varbūt ir par ko, bet vienalga neliekas, ka tas ir par to, ko tu domā.
arrr, meitenes. |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2009|07:56 pm] |
|
votā. kad beidzot izdomā visu pa jaunam pa jaunam - vienmēr kkas maziņš tevi bremzē. kāpēc nekas nekad nav viegli? |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2009|09:57 pm] |
kkāda baigā vēlme vislaik kaut ko pateikt.
nu, zin, gudri dirst nav malku cirst, bet tieši tā gribētos tagad. bet lai varētu smuki muldēties man vajag kkādu mazmazītiņu tomēr pamatu un milzu iedvesmu, haha. un tagad mani abi mīļākie vīrieši ir aizņemti ar sporta pasauli jau no 1dienas, izskatās, ka tā arī tas turpināsies vēl kādu laiku (basis eč, futbols pč).
nekas, man vismaz ir kaķis, so screw you ;D .
tas gan izklausījās pēc vecas vecmeitas cienīga izteikuma, bet, ja man būtu vēl kāda šokolāde, tad man būtu vēl vairāk pohuj kā ir.
laikam jāpamācās ebreju burti. kaut gan rīt laikam paldiesdievam nav tā ebreju valoda. labāk kādu filmiņu paskatīšos. novilku nesen tieši tarantīno jaunāko gabalu.
bet vispār augstskola ir forša, darba meklējumi - bezcerīgi, iespēja sākt dzīvot pašai - neaizsniedzama. bet būs jau labi. es vismaz nemācos stradiņos :D . |
|
|