| |
[Aug. 11th, 2009|11:06 pm] |
man patīk, ka tad, ka man ir uzpūtenis, es vienmēr salieku tik daudz uzpūteņa, ka pratiski vispār nepietiek vietas pienam, bet jo es vairāk ēdu, jo vairāk saprotu, ka pienu tomēr vajadzēja vairāk. vismaz vienādā daudzumā ar uzpūteni. un tā katru reizi.
pat zvēri mācās no savām kļūdām. brīžiem liekas, ka es esmu pagalam neizdevies zvērēns.
bet toties es esmu pavisam labi izdevies kaut kas, ka ir baigi forši un tāpēc manējie mani tā mīl.
un, kad es jūtos es pati un apkārt ir tādi pierasti kaut cik cilvēki, tad pat visarkastiskākie no tiem būs mīlīgi.
un man ļoti patīk bučas lūpu kaktiņos.
|
|
|