| we'll love you until you can love yourself |
Apr. 11th, 2012|01:25 am |
jānobeidz tā eseja.
apsolīju sev, ka, ja pabeigšu to, uzrakstīšu divus iesāktus filozofijas darbus un sakārtošu visu grieķu valodai, tad neiešu rīt uz kristietības vēsturi.
tad, protams, sapratu, ka man ir slinkums un nav cigarešu, lai izdarītu visus augšminētos darbus + tik sen neesmu apmeklējusi šo lekciju un man ļoti pietrūkst pasniedzēja.
bet eseja vismaz toč jāpabeidz. tāda lielākā puse jau cauri.
šausmīgi gribās tā forši. priedes, smiltis, jūru, mēnesnīcu un vilkus. lai mazliet bailīgi ir - apnicis baidīties tikai par ķermenīti un sabiedrību, gribas pabaidīties par savu eksistenci, tā kārtīgi notrīcēt/notrīsēt.
man ir viens šausmīgi mīļš kakla kareklis ar šķībacaino naudiņām. |
|