|
Feb. 6th, 2012|02:07 am |
|
nubet. kāpēc man šķiet, ka man ir JĀdara tas, ko es daru? drīzāk - nedaru. es taču nebūšu šeit mūžīgi un nevarēšu darīt visas pārējās lietas, kuras man liekas, ka NEvajadzētu darīt. es nepretendēju uz to, ka es būtu pirmais vai pēdējais, kurš uzdod šādus jautājums. bet es NEKAD neesmu lasījusi/dzirdējusi/jebkādā citādā veidā saņēmusi atbildi uz šo jautājumu. kāpēc es sevi piesienu pie visām tām lietām. kāpēc es nedzīvoju tezē? varbūt es nemaz negribu to visu, bet kā zināt, ko tiešām gribās? jo viss, ko daru ir tas, ko es varu to lietu rāmjos. šausmīgi sasējusies. kas ar mani tāds notiek, ka mana seja ir pa pusei jēla, tai krīt nost ādā. un niezt tik briesmīgi, ka nekad, nekad nesadzīs un, ja sadzīs, tad paliks rētas. kur es esmu? kas? kāpēc? ko es gribu? vai ir svarīgi tas, ko gribu? nu atbildi taču. |
|