šodien bija pēdējā laika grūtākais brīdis. 

gara, gara diena, kura vēl nav ne tuvu beigām.

maigā robežšķirtne

starp arhitektūras pērlēm,

iecirtīs dunci,

lai nesāp - mazu,

namu stiklotajā sirds kambarī

*

lai nolīst mākoņi

pār noplūdušo sirdi,

kas tiklab mana

kā tava

raustās uz viens

*

logā ieplīsīs mans smaids

un par tavu vērtīsies.

un no visas sirds,

tā ka sāp,

pacentīsies -

nepiepildīties.

*

"uzsniga sniedziņš balts,

sirdīm palika silti"