kameer sniegs nav piebradaats
un sirds atmodusies
ir tik skaisti, tik skaisti..
ps. ja Dievam ir plaans manaa dziive, vai vinjsh sho plaanu var mainiit?
Falls ir apzīmējošais attiecībā pret kuru veidojas kā vīrietis, tā sieviete. Taču sieviete savu apzīmētāju var atrast tikai Citā, tas ļauj Lakānam teikt, ka sieviete nemaz neeksistē
jo primitiivaaki teevinjam priekstati par pasauli, jo sex ar vinju ir baudaamaaks, kaisliigaaks un visaadi citaadi mmmmmm...
no dioniisiskaa diemzeel ne zinjas ne minjas, ritualizeets, atstraadaats, ne izstraadaats, paarnjemts vai aiznjemts varbuut atstaats, protams transformeets un manupraat diezgan tuksh, taatad potencionaali subjektiivi piepildaams.
taa bija nesaprashana, kurai nebija vaarda, tagad tas ietilpst citaadajaa, skaneeja labi, lai gan mazliet smagneeji, kaa jau stiigas mehaaniski beerna rokaa...
http://www.audiusa.com/model_gallery/0,
nekad nebuutu domaajusi, ka vispaar kaadreiz seedeeshu shaadaa amashiinaa, 6tais aatrums, tas ir gandriiz kaa sestais praatsssssssss... aaarpraacccccccc.. taada baudaaaaaaaaaaaaaaa
japāņi pasauli rada nevis ar vārdu bet ar skatienu, ja Rietumu kultūra ir tālreedzības kultūra tad japāņiem tuvredziibas kultūra.
Alans Rene "Last Year at Marienbad"
viņš izstāsta viņas stāstu vairākkārtīg to pārstāstot caur skatiena dažādību.
jāatzīst, ka man lielākoties viss vēl palicis aiz valodas, tik vien kā atminju konstituēšanās mehānisms ietērpts darbībā radis atsoguļojumu, vai varbūt es to pati tur ieskatīju dabiskā un sev saprotamā veidā :)
visu dienu kopā ar gunču darījām neko. bijām absolūti sociāli nevērtīgi. taču darīt kopā ar viņu neko ir labāk nekā darīt neko vienatnē.
šodiena pagāja gandrīz kā parasti, ja atskaita faktu, ka bija jānomāc un jāsadzīvo ar iepriekšējās nakts sekām, kura beidzās sešos no rīta un paredzēja lūgumu klientam ierasties trīs stundas vēlāk. ar lielu piepūli tika pagatavota kafija, kas pēcāk atdzisa neiztukšota. klients ieradās laikā un bija jāsāk darbs. neskatoties uz traucējumiem uztverē viss ritēja visai gludi un pēc stundas viss jau bija galā. vīlusies, ka pulkstens rāda visai četri pēcpusdienā, un līdz iziešanai ir veselas divas stundas, es atsāku sevis žēlošanu. tiecība atgriezties pieredzētā vai varbūt izdomātā laimes stāvoklī pieņēmās spēkā. kā ierasts izlasīju nodaļu no kristīgas grāmatas, kas vēstīja par kalpošanu. globāls pašpalīdzības kurss - līdzdali savas sāpes, tas tev palīdzē iegūt brīvību (kas gan tā par brīvību? - runa laikam par abstraktā prāta stāvokli). tā žēlojot, ilgojoties un mīlot pati savu vēsturi nocēlu telefona klausuli, bija pienācis brīdis, sekas motivējošas. tā laiks bija piepildījis pats sevi. maskēju piesarkušās acis. katrs dzirdamais vārds grieza krūtis, 'dzīve ir skaista' iedūrās līdz nierei, kura izmisīgi pūlējās pārstrādāt simts gramus tekilas, nevar noticēt, ka tādi vārdi kādreiz būtu vēlušies arī pār manām lūpām. bet nekavēsimies, nākamā reference ir cilvēkvārdu skaidrojošā grāmata, kas tika iedāvināta tam, kas to bija vēlējies, kādam valodas levelim jābūt, lai vēlētos ielikt sevi kategorijā 'mājsaimniece' vai 'piedeva dzīvei'? vēlme visu apēst padarot par savu arvien pieņēmās spēkā, kad sākās apgrūtinājumi elpošanā iestājās relatīvs pamiers, kas veda uz samierināšanos ar fonu konstruējošajām balsīm. izklīstam. divas tabletes, Froms, un tad es iemigšu, lai rīt pienācīgi sagaidītu, to kas gaidāms.
ar cieņu
es sev
ja bakalauram izveeleeshos sarezdziitu bet interesantu teemu, tad neuzraxtiishanas gadiijumaa atrunaashos ar 'paaraak sarezgjiiti'
ja izveeleeshos nosaciiti vienkaarshaaku, tacu neieintereseejoshu, tad neuzraxtiishanas gadiijumaa teikshu 'mani tas neintereseeja'
un vispaar kaapeec es pieljauju neuzraxtiishanas variantu...
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)