![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
10:22
gribētos domāt, šajā situācijā nebūt nav tik svarīgi - ar saviem vai pielāgotiem vārdiem. drīzāk - kāmdēļ? ja 1) lai novadītu spriegumu - resp., lai atbrīvotu emocionālo saspringumu 2) uzrakstot vai pasakot skaļi, iespējams paraudzīties skaidrāk uz situāciju, problēmu, da jebko - it kā no malas, it kā pa punktiem. man tas parasti palīdz - runājot ar kādu vai rakstot, redzēt un Apzināt lietas būtību 3) komunikācijai - ar vairāk vai mazāk domubiedriem.. so - es nemaz nezinu, kas tad izklausās pēc manis pašas. es vēl nezinu, kāda es pati esmu un vai mans "es pati" vispār ir vajadzīgs. mani fascinē sajūta - "re, šī radība uztver lietas līdzīgi"// iespējams, vēlme izklausīties pēc sevis, resp., būt atšķirīgam no apkārtnes sasaucas ar vēlmēm būt īpašam. ai, šis nav īstais brīdis apgremot teorijas par unikalitāti:)