![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
00:47
Manuprāt, nekas nevar būt labāks par peldi naktī. It sevišķi pirms negaisa, kad viss gaiss ir kā elektrizēts, apkārt pilnīga tumsa un tālumā dun pērkons. Šādā brīdī zūd galvenais, ar ko uztveru apkārtējo pasauli - redze. Sajūta sākumā biedējoša, bet pēc mirkļa viss nostājas savās vietās un tad var baudīt. Unikāli.
Zemenes ir neatkārtojami gardas siltā, bezvējainā jūnija vakarā, kad saule lēnām sāk zaudēt savu spožumu. Mazliet putukrējuma un garšas Meka vairs nav nekas svešs.
Siena šķūnis. Smaržu jūra. Kārtīgs linu palags un silts vilnas deķis. Mazā kukaiņa klusi ieaijājošā grūšanās starp sausās zāles džungļiem. Garš salms ielīdis rīta matu pinkās. Rīta saules pirmie siltuma glāsti pār kāju pirkstiem. Vēl tikai piecas minūtītes...
Mugura ātri pierod pie liedaga vakara vēsuma. Ugunskura sprakši ir vienīgais, kas kaut uz mirkli pārtrauc nemitīgo skaņu ģeneratoru jūru. Tālumā iezaigojas aizmukušās zvaigznes atvadu sauciens. Liegs vēsa alus malks un desiņu smaržu upe ieved dvēselei siltajā apmierinātības stāvoklī. Dzīve ir skaista.