![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
09:25 - Ar gavilēm pavasara salnas lūpās tu stāvi mēness apspīdēts biezā miglā, šī bija skaistākā šķiršanās
Es to pieņemu, kā vissmagāko lāstu
Tavu pēdējo mēnesnīcā dāvāto glāstu
Tu pirmais un vienīgais, kas uzvaru guvi
Var jau būt, ka tā ir arī labi
Ka nīkstam vientulībā abi
kā nekam nederīgas elektrības stabi...
Šķiet, ka manī tukšums krājas
Tik pazīstamas ir tavu vārdu mājas
Manas idejas izmisumā kļuvušas vājas
Un lēnām arī skrejošie pulksteņi stājas...
Esmu zaudējusi visu
Un viss nu beidzot ir glābts
Kā asiņojoša burvības vāts
Viss, kas bija uzsākts, krāts
Tiek mūžībai atpakaļ uzdāvināts...
Un šī bija trešā reize,
To vienu vēl klāt
Man vairs nebija spēka izrunāt...