sen nebiju tik labi guleejusi, skjiet bagaatiigs miegs mani jau kaa gadu bija pametis, viegli, kaa sapnii staigaa pa lietus maakonjiem baltiem, un domu graudiem tik smalkiem, neljau vairs paarveersties par vaardiem tragjiski saltiem... klusumaa dzimst labaakaas lietas un tajaa tiek iekljautas neiizzinaataas vietas...
man veel izluugties tavu miiljumu,
veel pirms miega,
kaa balti puukainu paarslu sniega,
veel pirms peleeciigaa pavasara saules rieta,
lai manaa sirdii tam atrastos sava vieta..