Viduslaikos bija tāds izteiciens: "Media vitae in mortus vitus" jeb "Dzīves vidū domā par nāvi". Tāpat kā Sokrāta laikos, arī viduslaikos cilvēki ticēji, ka šī laicīgā eksistence ir tikai pārbaudījums, kurš godam jāiztur, lai varētu doties mūžībā.
Mūsdienās, kad lielākā daļa pasaules ir ateisma pārņemt, cilvēkam ir grūtāk uztaustīt jēgu.
Tādēļ nabaga lacīgais meklē visādas dīvainas vietas, kur savu dvēseli piesiet. Un tādēļ, ja nespēj atrast īsto mietu, viņš vairs arī jēgu neredz.