"No protestantisma ieziimes Vēbers atvedina īpašu asketisku morāli, kas īpašu askētisku morāli, kas ļauj dzīvot predestinācijas mācības ietvaros. Par cilvēka pienākumu kļūst nepieciešamība izturēties (un uzturēt sevi) kā izredzēta, sasniedzot šo izredzētību nerimtīgā, aicināti profesionālā darbībā. Vēbers atšķir iekšpasaulīgu un ārpasaulīgu askēzi, kas iezīmē novēršanos no pasaules. Abos askēzes variantos norisinās racionalizācija, taču tikai iekšpasaulīgajā askēzē norisinās ikdienas dzīves racionālā reglamentācija un steriotipizācija."