un es sajuutu, kaa no otra auditorijas gala, pamet taadu klusu skatienu, vai es sadzirdeeju, vai es uztveeru, un tik diivaini kljuust, jo es vaargi tveru kaa sadziivot, bet man veel kaads solis, jo citas izejas taapat nav, kaa vien pienjemt stoicisko vienaldziibu, es saceljos pret shiem noteikumiem redzot speeles bezjeedziibas smarzu, saceljos, redzot, ka taa es dziivot varu, justies sasietai sajuutaa kaa mainiit nemainaamo, nebriivi taapat kaa dziivnieki skauti dabas norishu lokaa, cilveex savas apzinjas mokaas...