Man loti simpatize tavs viedoklis. Musu dzives laikam ir bijusas psihologiski sociala joma diezgan lidzigas, jo es ari augu bez teva(audzutevs) un mani, stajoties augstskola bija parak daudz sieviskigaa, bija grutas cinja ar sevi jaizcina, lai es klutu par virieti. Tas jau laikam ir ari identitates meklesanas jautajums, sevis apzinasanas utt. Vienu gan es zinu, ka daudzas lietas joprojam uztveru, ka sieviete, un par to tikai priecajos, jo man ir dots kaut ar nelielu savas butnes dalu sajust un saprast Jusu smalko emocionalo pasauli. A.