kaila iekriitu gultaa, slapjie mati klaaj gaishzilo spilvenu, salst, mazas uudens laasiites sajuutu sliidam starp laapstinjaam, pagriezos uz muguras, elpoju, smarzo peec viiraka, aizveru acis, lidoju tumsaa, nevar saprast - tukshums nebeidzas...
nopirku, īsteniibā jau labu laiku atpakalj, Imanuēla Kanta 'Spriest spējas kritiku' Riharda Kūļa tulkojumā, nez kad es tajaa tikshu tālāk par priexvārdu, apgūstu valodu, ar nokavēšanos, bet tomēr
man skjiet, ka visaa vainojams riekstu sviests, kaa rezultaataa to arii iegaadaajos
nu svariigaakais tika izdariits - beigas paarrakstiitas
pashai filmai labaakaas protams beigas
upd: nee labaakais ir saakums, jo tur paraadaas riekstu sviests
es zinu divus cilveekus, kurus ieniistu taadeelj, ka vinji vareetu runaat, bet nerunaa manaa valodaa, kaapeec es ieniistu paareejos sobriid nezinu, nee nu, kameer tie citi ar mani nerunaa tikmeer jau nekas (shito vareeja pateikt citaadaak, bet shoreiz es to saku tieshi taa, citreiz varbuut citaadaak)
vinjsh man seko kaa melna eena, vislaik es juutu vinja klaatbuutni, pagriezos un redzu vinju aiz muguras pat tad, kad vinja tur nav, bet shodien vinjsh bija, nez vinjsh arii mani ieniist
Par zinātnes lomu mūsdienu sabiedrībā fiziķis Juris Zaķis, filozofe Maija Kūle un mākslinieks Ojārs Pētersons
zinaatnieki militaaraam vajadziibaam izveidojushi nanometriju, kas peeta supermazus putekliishus, kas rodas sadalot vielas un ieguust pavisam citas iipashiibas, ja shos putekliishus vareetu vadiit, tie ielaisti atkritumu tvertnee par galdu vareetu paarveerst papiiru (man truukst valodas, lai to paarstsstiitu, taadeelj skatieties pashi
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |