evergreen - 2. Marts 2003

2. Mar 2003

19:32

saslinkojusies uz rakstīšanu....
atsāk ar ceturtdienu...
viva vita regina!
ieteikums noskatīties tiem, kam interesanti liekas vēsturiski fakti maksimāli piesātināti ietērpti divos cēlienos, unikāli izstrādāts sīkumos, meistarīgi un uzjautrinošs fakts, ka pēc pirmā cēliena zāle kļuvusi tukšāka - vidusmēra cilvēks asi demonstrē savu nevēlēšanos domāt, slimiigi ļaužu masas dodas uz teātri tapēc ka tā vajag, esot labais tonis, dodas uz lētām komēdijām un spriž par aktieriem neredzot dziļāk, neredzot nianses un māxlu attēlot un pateikt šķietami nepateikto, skaties uz cilvēku un viņš nesajutis pārdzīvojumu nedz arī ieraudzījis kādas nianses, neuzdodams jautājumu kā attēlots notikums lai tas sniegtu attiecīgu priekšstatu, vienkārši bezjēdzīgi apgalvo "man patika ka viena un tā pati aktrise spēlēja abas sieviešu lomas" un jautājums kapēc autors tieši tā to izvēlējies attēlot ir gluži nevietā! Gandrīz perfekti izstrādāts sen nebiju skatījusi kaut ko tik labu, vai divas sievietes vienā vai vienas sievietes divas puses? Vara un mīlestība un vēlme saskatīt to kā nav, personīgais un publiskais, cilvēku pirkšana un pārdošana, uzupurēšanās! Tik daudz ko ieraudzīt un īstenībā no karaliskaa galma visu reducēt uz mūsdienu sabiedrības jebkuru slāni, uz mūsdienu sievietes divējādo dabu, cīnīties vai mīlēt, uz zemiskajām cilvēciskajām attiecībām utt. laikam ejot nekas būtiski nav mainījies atskirība tikai tā, ka sabiedrība tagad vairāk zina vairāk saprot vairāk apjēdz bet vēljoprojām piemiedz acis un izliekās neredzam un ļaujas maniplācijai, ļaujas ideoloģijai, vairai un vvz kam, un tikai domā, ka paši patstāvīgi spriež....

(ir doma)

23:22

.....

piektdienā..
neredzēts, nesajusts nogurums un slāpes pēc mēļošanas cīņa ar jau aizejošām vērtībām, ar pelēkās masas raxturīgo izrādīšanos...
ierasties vai neierasties bijušajā skolā uz žetonvakaru, parādīt, ka manā dzīvē nekas nenotiek no tā ko sociālistiski noskaņotie pedagogi bija paredzējuši, parādīt, ka viņu pūliņi graut, ietekmēt, noniecināt ir bijuši veltīgi...te es stāvu un esmu atguvusi savu pašapziņu....
vakars...
izbrīns, neizpratne, nievājošs, skatiens, pārsteigts smaids, neatpazīšana un te es sēžu kopā ar viņiem pie viena galda un smaidu, smaidu, jo ir patiesi labs pasākums, te starp viņiem morāli degradētiem, nospiestiem un komplexu vajātiem, un mani pārņem žēlums, tik lielu naidu redzēt cilvēkos, kas veicina nākošās paaudzes attīstību, nelien nedari aizej, ja nemīli savu darbu!
skolotāj! cik atbildīgs tu patiesībā tautas priekšā esi, tev dots veidot cilvēci, tautu, cilvēku...ieklausies kā skan tavs vārds...kā vējš, kā patiesība, kā attīstība!
jau senie grieķi mācīja mīlēt gudrību un jums tā jāmaca mums, sklotāj, nokāp no savas apziņas iedomu augstumiem un paskaties cik tu mazs, nekas cits kā vienīgi dotais tevi var lielāku darīt...

(2 raksta | ir doma)
Previous day (Calendar) Next day