![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
10:30 - Re: ww2
Mees varam radiit arii vaardus bez noziimes, vai noziimes bez vaardiem, un tie, maunpraat, nav komunikatiivi peec iedabas, bet tas nav svariigi. Un pat ja buutu komunikatiivi peec iedabas, tad tam taapat nav nekaadas saistiibas ar privaatumu, jo vaardi var buut cik grib komunikatiivi peec iedabas, bet tie kljuus publiski (neprivaati) tikai tad, kad tie buus pateikti vai uzrakstiiti, tobish, komuniceeti citai personai.
Skaidrs, ka mees netiksim nekaadaa skaidriibaa, kameer nepateiksi, ko saproti ar vaardu "privaats", un kaa atshkjirt privaatu valodu no neprivaatas. Definiicijas, piemeerus?
Peec manas (un vaardniicu) saprashanas, "privaats" aptuveni noziimee "tas, kas nav citiem". Protams, lielaakaa dalja cilveeka vaardniicas ir publiska. Un lielaakaa dalja vaardniicas, ko vinsh uzskata par privaatu, shaa vai taa kaut kur jau ir maniita. Tachu tas neizsleedz pashu privaataas vaardniicas iespeejamiibu, un domaaju, ka daudziem cilveekam ir kaads privaats vaards kas ar laiku, varbuut, kljuust publisks.
"Nemītigi konotāciju tīklu pārklājumi, deformācijas, konstelācijas, kompilācijas utt."
Tas skaidrs, bet kaadaa veidaa tas ir saistiits ar privaatumu?