![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
02:54 - un visu var vienmeer sarunaat
gribu parunaat.
tagad uzskaashu komunikaacijas simulaaciju pati ar sevi izliekoties, ka te neviena nav un tad paarluukoshu izteikuma saturu paslaveeshu savu cirkulaari regresiivo psihi cerot, ka tas paliidzees aiziet guleet.
sajuuta, kaada iisti ir shii sajuuta - apzinja iestreegusi starp diviem scenaarijiem, cik viens banaals un mulkjiigs tik otrs taals un svesh, bet kaut kas realizeejas jau tagad, kameer es rakstu viss mainaas, un iisteniibaa notiek neaprakstiitais treshais scenaarijs, taatad nedz pirmais nedz otrais nav iespeejams, jo jau ir cits, vienmeer buus cits, tad kas tie par scenaarijiem, un par ko iisti mees runaajam, kad izveerteejumam fikseejam meerkjus. visu vienmeer var atcelt, groziit izveerteet paarverteet, labot, pielaagot pat ielaagot un visaadi citaadi. veeljoprojaam iisti nav skaidrs ko vareetu kaa vareetu un kaapeec vispaar vajadzeetu. buut ironiskam asociee ar nekjiitriem meliem, teatralizeetu uzvedumu, smalki izpuceetu skatuvi, perfektiem atribuutiem un nevainojamu aktierspeeli, buutiskaakais sleepjas skatiena lenkjii, sashaurinam, sashaurinam, veel mazliet, ar gruutiibaam veel var izteeloties neredzamo, skatienam nepakljauto, tik shauri un saspiesti, iespiesti un piespiesti - jaa taada ir sajuuta, bet gars alkst plashuma, dziivee asuma