| |
[Jul. 4th, 2009|02:50 am] |
Atceros, ka uzvilki mēteli manu,
Tas Tev bija par mazu,
Bet pati bērnība mana , nav pat
Aizsākusies vēl.
Šķiet,
tagad bērnības smilšu formiņās
Tavu seju vaibsti redzami,
Aiz kokiem,
Vai, pat, aiz bērnības pastnieka soļiem,
Kurš
jau, sen, astoņdesmitajos, miris.
Bet vai, tomēr,
To visu Tu redzi
Atpakaļejošā pagātnes formā?
Jā! Mana bērnība, tā sanāk! ?
Vai arī īstajā formā?
(Tik manī nojauta maza,
ka kāds pa maniem bērnības dārziem staigā
un smilšu sejas būvē,
Kā kaut ko pēdējo no sevis
bet tikai..mazlietiņ)
Bērnības smilšu kūka ir mans smaids!
Vai ,tomēr, kāds atnāks
Un brucinās bērnu pilis?
Un taisīs manā smilšu kastē
Ar kāju smago
Savu seju pedējo.. ? |
|
|
