| gaišums neaizlīst |
[Oct. 15th, 2009|02:02 am] |
Rudeņu tēvs ir iejūdzis auļos savus jājamos, jo ziemelis, viņš ir negants vīrs, kā pats Olimpa dievs sper zibeņus gaisos un jūrās par to, ka netiek uztīcīgi veikti sagatavošanās priekšdarbi, lai tautās uzņemtu godam vienīgo gaišumu, kas dara aukstus locekļus, bet naktis gaišākas un cerīgākas par lielāko cerības brīnumu starp dzīvajiem. |
|
|
| this is it |
[Oct. 14th, 2009|10:42 pm] |
|
Man tomēr stāv kā acuraugs PO priekšzīme, tāpēc es nekļūšu ne par ko. Tāpēc es varu izpīpēt pie Rīgas panorāmas ko vien vēlos un izdzert ar ko izdzert cik vien es spēju aizlaist vējā. |
|
|
| gāztos, kas gāztos. |
[Oct. 12th, 2009|11:14 pm] |
|
Tikko nodzēsu izsmēķi tajā pašā nelaimīgajā pelnu traukā. Man vairs nav bail, ka varētu izvelties mini ugunsgrēks, man nav bail, ka viss varētu gāzties pār manu galvu, jo ir tāda sajūta, ka tagad es varētu gāzties pāri visam. 4. stāva kaimiņš varētu izmisis klauvēt un zvanīties pie durvīm, lai patiektu, ka ir noticis nelaimes accident, bet omīte atkal aizrautos un runātu par boilera problēmām, veļasmašīnu, kas izgāž savu nelabumu uz slidenās flīžu grīdas. Viņa runātu runātu runātu aizgūtnēm, bet es tur gulētu asinīs nosalis, kā bērniņš ar sniegā izmirkušu Teddy lācīti. Atbrauktu, kas atbrauktu un zvaņītu, atkal visi zvanītu un būtu jau par vēlu gāzties. Māte ģībtu, tēvs celtos un apraudātos. |
|
|
| . |
[Oct. 11th, 2009|09:15 pm] |
aiziešu vannā noslīkt. nee, tikai atkal vannā. |
|
|
| Mūzika |
[Oct. 7th, 2009|12:20 am] |
Tikko laikam sapratu vienu lietu: lai cik skaista būtu mūzika, tā tomēr ir aizkapa balss. Tā ir pazušana un neglābjama pazušana.
Man pat vienalga, par ko Nīče spriedelē savā " Traģēdijas dzimšanā no mūzikas gara", jo, pirmkārt, es ticu, ka no mūzikas dzimst tikai traģedija un , otrkārt, es nespēju nedomāt par savu traģēdiju, kuru neapdziedātu konkrēts nošu virknējums. |
|
|
| aukstā gulta |
[Oct. 4th, 2009|02:14 am] |
Kopš Latvijā ir iestājies negaidīts aukstums, pēdējo dienu pirmsaizmigšanas domas apstājas pie tā, kā man iekarot maniem izmēriem neadekvāti lielu guļamo platību, kurā bez manas ziņas plešās polārais loks. Problēma tiek rīsināta pavisam praktiski - vakarā, uzsākot pēdējo dienas sprintu pirms iemigšanas un grāmatas lasījuma, atguļos škērsām visam lokam, lai paskatītos kādu filmu, ja varu paknosos turp-atpakaļ, bet pavisam liela laime uzspīd tad, ja sagaidu savā lokā kaķi.
Lieta tomēr pusdarīta, jo kā vienmēr tikai laba trešdaļa pārklājusis ar kaut ko līdzīgu pavasarim. Pavasara lieti sākas netīši mēģinot iekarot svešo un atkausēšanai nepadevīgo pasauli uz ziemeļiem. Pasaule uz ziemeļiem atsilst tikai sapņos. Kad esmu pamodies, ziemeļi ir iekarojuši mani, vai arī - vairs nav neviena cita gadalaika kā siltums, kuru šķiet vienmēr lemts pamest tikai pret kāda gribu. |
|
|
| sweet home |
[Oct. 4th, 2009|01:36 am] |
cold earth and no home.
Sapņu noveles pānesums uz ekrāna eyes wide shut der tik daudz, lai pamielotu acis ar masku tuvplāniem un valodu.
Kailums atkal sevi neattaisnoja.
Filmas atrisinājums tomēr lieks. Vajadzēja klausīties Artūrā Š. |
|
|
| es te tā padomāju, ka |
[Oct. 3rd, 2009|01:52 pm] |
Nico ir neglīta sieviete, bet viņas savienība ar Lou Reed - auglīga. |
|
|
| I'm gonna be just like you |
[Oct. 2nd, 2009|11:32 pm] |
| [ | dazzle |
| | "Born Slippy .NUXX" - Underworld | ] |
So why did I do it?
I could offer|a million answers, all false.
The truth is|that I'm a bad person.
But that's gonna change.|I'm going to change.
This is the last|of that sort of thing.
Now I'm cleaning up,|and I'm moving on.
Going straight|and choosing life.
I'm looking forward|to it already. I'm gonna be just like you.
The job, the family,|the fucking big television...
the washing machine,|the car, the compact disc|and electrical tin opener...
good health, low cholesterol,|dental insurance...
mortgage, starter home,|leisure wear, luggage...
three-piece suite, D.I.Y.,|game shows, junk food, children...
walks in the park,|nine-to-five, good at golf...
washing the car, choice of sweaters,|family Christmas...
indexed pension, tax exemption,|clearing gutters...
getting by, looking ahead,|the day you die. |
|
|
| Salkanība. |
[Sep. 30th, 2009|12:53 am] |
Salkanība krīt uz nerviem, bet vēl vairāk, kad it kā pret savu gribu tikai tādas domas nāk prātā.
Un jau atkal ir uz-krītoši salkani, jo pirmais teikums sanācis kā labum labais no sentēvu mutes ņemtais domu grauds. Cik labi tomēr, ka apcerot nelabumu pret savu izkāmējušo gara stāvokli (gars vienmēr ir stāvoklī, vai jūs ievērojāt?), parādās pašironiskais smaids. Ironijas nodoms a priori laikam ir pabarot garā dzimstošo patiesību vai pat miesu.
Ko es secinu: nevajag pārāk daudz klausīties savā iekšējā mūzikā. Salkanumu atvaino veciem indiāņiem, veciem veciem leģionārbukiem un tad vēl tantukiem. |
|
|
| Beauties can die |
[Sep. 29th, 2009|01:23 pm] |
Šodien ir sajūta, ka ziemelis pūš nevis no ziemeļiem, bet varbūt dienvidiem vai austrumiem, jo no ziemeļiem nāk tikai siltas vēsmas. Ziemeļos un ZR, no kurienes pastāvīgi iepūš Latvijai nelabvēlīgus laikasptākļus, tagad ir vissiltāk. |
|
|
| datora prāts |
[Sep. 28th, 2009|09:32 pm] |
Mans dators ir kļuvis par manu valsti valstī, republiku un pavēlnieku pār tālēm zilām. Vēl citādāk es šajā brīdī nespētu izskaidrot šī mūsdienu modernam cilvēkam jūtīgā piektā locekļa vai sazin kāda prāta nekustamo stāvokli manā dzīvē. Vads ir čupā, tiklīdz mazākā zemestrīce, es pietrūkstos izbīlē, ka nu mans nekustamais īpašums gatavojas pazemīgi noslāpt stundas, stundas ceturkšņa vai vēl mazākā laikā un paņemt līdzi savā nāvē arī manu pārtrūkušo laiku...laiks ar vien iztek, visļaunāk ir tad, kad nenosakāmie procenti pārvēršas minūtēs. Saprotiet, mana datora ģeniālā doma ir tā, ka nav svarīgi, vai viņam atlikušas 10 vai 8 minūtes, viņš vienmēr 'izbeidzas'priekš sava uzrādītā laika. Tātad viņš tā kā pretendē uz jūtām? Vai viņš man grib teikt, ka atlikušās minūtes nav to vērtas, lai viņas skaitītu? |
|
|
| Labrīt. |
[Sep. 28th, 2009|08:47 am] |
Televizora kaste dobji un dulburējoši šauj savas zalves.
sonakt laikam bija man kārta slikti gulēt.
Tad vēl vakar naivi aizdomājos, cik lieliski būtu uzteikt darbu, sakravāt mantiņas un domāt, ka tagad man visi ceļi ir atvērti.
Atgriežoties pie iepriekšejās tēmas, par negulēšanu, jāsaka,ka lielāku biedu par nemitīgām iekšejām pārdomām izraisa mūzikas skanēšana, kas nāk nevis no ārpuses, bet no paša galvas. Būtībā sanāk tas pats. |
|
|
| atkal mūzika |
[Sep. 25th, 2009|12:42 am] |
| [ | dazzle |
| | Manic Street Preechers | ] |
Manic Street Preechers laikam paveikuši kaut ko īpašu, citādāk es joprojām nebiju izkļuvis ārpus Skotijas teritoriālajiem ūdeņiem. Arvo Paert - dievišķīgs, jā, bet ar viņu un cigareti zobos bijus spiets sev atzīt, ka mūzikai ir spēks iesakņoties sevī, un mīlēt tikai sevi, nevis klausītāju. Ar zināma gandarījuma sajūtu es sev atzīstu, ka neesmu tik tālu no mūzikas novests duļķainos ūdeņos, lai vienatnē nodotos apgrēcīgām domiņām, ka es piemēram aunu nost savas apenes un metu Polam vai Ringo uz galvas kā tādu glābšanas rinķi. Jā, labāk lai glābjās no mana glābšānas riņķa. he he. citādāk pasiem būs vēl lielāki mēsli (atvainojos par nejauko PUN) (PUN - jaunākā fīča, ko esmu iemācījies atpazīt patiecoties Kognitīvās lingvistikas lekcijām).
un varbūt tomēr būtu labi izmakšķerēt no acīm tālāk atsviesto neiespējamo cigāra galu. pēdējo reizi, kad šo redzēju, vai, pareizāk sakot, saodu, es šim teicu: laimīgu taciņu, jo tev no manis tikai tik daudz labuma, cik esmu iedzēris. šodien esmu bešā. Bet tas jau neko nenozīmē, vai ne? |
|
|
| |
[Sep. 24th, 2009|03:46 am] |
Diena, kurai grūti atrast galu. |
|
|
| Science of sleep |
[Sep. 23rd, 2009|12:03 am] |
ja arī gaisma šodien izlemtu nenorietēt vai neuzziedēt, es nepārdomātu, un joprojām paliktu pie pārliecības, ka esmu iestrēdzis kādā laika kapsulā, pie pilnas skābekļa padeves, mākslīgā apgaismojuma, brīnišķi zaļiziliem Zemes ainavu uzņemumu plakātiem, kas uzņemti no kosmosa. bet bez modinātāja zvana, bez lodziņa, no kura pastieptos gara roka ar dienas devu, kāda nu pienākas laika kapsulā ieslodzītajiem, jo tas viss varētu izjaukt kādu smalki apcerētu rēķinu rēbusu iespējams izrēķināties ar mani, iespējams likt aizsapņoties līdz tādiem horizontiem (visā nopietnībā aizdomāties kā tas iespējams tikai lidojuma laikā), kur varētu draudēt prāta pazaudēšana par labu nerealitātei, kas būtu nevis letarģiskais miegs, bet letarģiskais sapnis. Sapnis, kas atver durvis uz Stiksas upes grīvu... ir taču sapņi, kas izmet no amerikāņu kalniņu kabīnes un mēs zinam, ka tas nenozīmē ielidot kaut kur un kaut kā brēcošā pūlī, bet pavisam fiziski izkrist no potenciāli bīstamas lomas.
manā laika izjūtā tiešām nav nekāda zinātniskuma, jo viss notiek it kā paslepus, aiz muguras, zinot, bet nesakot, varbūt arī lauzot galvu par aprēķinu precizitāti - pēc cik dienām viņš sāks rāpot pa sienām, jo sajauks griestus ar grīdu tāpat kā rīta stundas ar vakara guļamajām stundām. Es šaubos.
Science of sleep (vai arī: Science of dreams) ir ļoti interesants topiks. |
|
|
| ... |
[Sep. 20th, 2009|11:37 pm] |
| [ | dazzle |
| | the white stripes | ] |
Shodien braucu ar vieteejo zvaizgni - ar kadu Ancient regime laika tvaika vilcieninu, kas agraak izvad'aja pa svar'ig'akaj'am Highland ciematu un pilseetinu juuraam, bet tagad piedziivo rebirth. shodien katrs tiek laipni luugts pievienoties dzelcelu cieniitaaju tiiklojumam, lai atveertu kaarteejo pieturu citaa avju ganinu un klinshaino zemienu paradiiziitee. pagaidaam ir tikai triis pieturas, bet gan jau buus veel. vismaz progresija ir skaidra - taada kaa aizpildaamaa ceteliitee - "did you enjoy your trip? - Yes/No?"
atveeleetaas divas stundas liidz atpakalreisam uz cietzemi bija gana (jo tieshaam mees bijaam taa kaa dzirnakmeni, ar savu "yes" mees drupinaajaam klin'saines un turpinaajaam sauszemes uzvaras gaajienu). celaa sastaptaas viesntaavenes lika aizdomaaties par Brontee masu gimenes buudinu. veel taalaak praataa saaku apzcereet cik daudz noziimiigi muusdienu autori dzimushi maaciitaajgjimenees. protams, jau peec uzstaadiijuma doma pavisam garaam un nekaa iipasha shajaa maaciitaajgimenu faktaa nav. vinas visas nomira jaunas - nu mans miilais 19.gs. Reiz kaadaa Invernesas bazniicas kapseetaa redzeeju 'gimenes pieminekli, kur no 5 beerniem, tikai viens paardziivoja vecaakus. visi paareejie toposhie brontee, kirii, Shveicari un Lampeduuzas mira meeneshu veci. vismaz vini nepaspeeja aizdomaaties un sapnot. |
|
|
| Highland stories |
[Sep. 18th, 2009|09:35 pm] |
paspeeju jau sabesiities par kultuuras truukumu kalnu un aitu dievzemiitee. bet kopsh paaris minuuteem, kad esmu ieguvis savaa riiciibaa reservation number, manii ir smaids, ceriibu dzirkst, naudas kalni (priecinsh par laimiiti, taapeec rodas sajuuta, ka visi celi un naudas siles sastopamas rokas stiepiena attaalumaa)un apzinaa apsleeptas aitu un mushmiru ainavas, kuras jau esmu gatavs apcept ierastos siltumniicas asptaaklos.
taatad, taadad, cieniijamie ciinu biedri un aizkulishu peleekie kardinaali, jautaajums shaads - cik daudz viskija un citu labu skotu augstkalnu labumu jums atvest. es nerunaaju par virshiem, mushmireem, kjeerpjiem, klinshu atluuzaam, aitaam un trushiem - nebuus originaali. to ir tik daudz, ka nemaz necereet, ka labaakais no tipiskaakaa vareetu traapiities man pa rokai.
/ak jaa, virshi tomeer ir aizrunaati/
P.S.Nopirku lielisku seejuminu: Edward Gibbon " the decline and fall of roman empire" Lotimulsinoshi, ka aareejais apvaakojums loti tipiski muusdienaas izdotajaam krievu graamataam. paareejais info: Printed in Switzerland, gads - ? not mentioned |
|
|
| ... |
[Sep. 17th, 2009|11:16 pm] |
| [ | dazzle |
| | olschool britpop | ] |
Kad esmu sheit, shkiet, ka laikam varetu arii nepiedeeveet kaut kaadu noziimi. Kaads te iztur labu pus gadu, veel kaads triis meenesiishus un jau leikas, ka pavadiits vesels saules muuzhs. aizmirsu paprasiit, vai taada sajuuta nebija jau no pirmaas dienas, vai varbuut no treshaas, kaa man. varbuut tad, kad atgrieziishos, laiks atguus savu lineaaro virziibu, bet varbuut - tas buus tikai zaudeetais laiks. ka viniem un vinaam (?) vai arii tikai tiem, kam tunela gaismas vietaa deg melnais caurums. gaismu var atpaziit (jo peec taas ilgojas) bet vai tumsu arii? |
|
|
| ... |
[Sep. 14th, 2009|09:45 pm] |
| [ | dazzle |
| | PJ Harvey - Big Exit | ] |
pat īsti nezinu, ko lai saku tā visa sakarā, kas mani sagaida vismaz nākamās septiņas dienas. varbūt to, ka atpakaļbiļetei neesmu atlicinājis...grūti pateikt.
nesaku, ka man pietrūks LV problēmu. mani tāpat interesē gandrīz tikai aizgājēji. uz laiku aizgājēji no šī vai agrākiem laikiem. bet tie, kas ir aizgājēji no šīs valsts...tie jau nekur nav aizgājuši.
ok, čaviņa. |
|
|