| vanna un grāmatiņas |
Oct. 31st, 2009|06:28 pm |
Laiciņš ir tāds drēgns, lapām kritušas lapas un cilvēkiem karnevālu sezona sākusies, bet man kārtējais vannā iešanas laiks. ne nu gluži pieskaņots gadalaiku maiņai vai kam citam. Vannošanās kāre laikam sāka plaukt tajā o stundā, kad aukstums pieņēmās spēkā, bet dzīvokļa iekšējais siltums nespēja pietiekami kompensēt ārā notiekošo. Sāku iet vannā. Nu jau tik bieži, ka šodien paspēju nokaunēties, vakar biju vannā vai nebiju, vai varbūt biju abas divas dienas.. ja Maratam bija skaidrs vannošanās iemesls - apmazgāt savas revolucionāra vātis un kaut kādu klīnisku kaiti, tad man par savu racionalitāti stipri jāaizdomājas - ..it kā jau LV vēl nv sasniegusi Francijas gripa, pats joprojām plīstu pušu aiz gatavības pulcēt zem saviem vārdiem varoņus un varones...
Nekad nebūtu domājis, ka ar tādu higiēnisku padarīšanu kādreiz nonākšu iekšejos konfliktos. Liekas, ka nu jau vannā iešanu definēju sev kā kaitniecisku darbību pret miesu un garu, bez maz kā grēku, kas tagad jāatstrādā - 5 Ave maria + 10 In nomine Patri et filius... (apmeklējuma laikā pie biktstēva iespraudīšu piezīmi: bez vannas es netieku uz priekšu ar Kantu un Hēgeli, bez dušas - ar Hessi un Bahu, bet bez kāju mērcēšanas un aplaistīšanas ar saldajām mirrēm - vispār nedabūt mani uz lekcijām! Ko man tagad darīt, ja omulība, kas vajadzīga grāmatu lasīšanai, tagad sasniedzama tikai tad, kad ūdens burtiski smēlās mutē, bet rokas kā zaldātam ausgtāk par galvu, tikai ieroča vietā turot trauslu sējumiņu... |
|