|
Nov. 22nd, 2017|01:29 am |
Mani kolēģi ir neticīgi ļaudis. Tiklīdz es kko uzņemos pastāvīgi darīt, tā uzreiz ir simts pretjautājumi, neticīgi skatieni un skaļi apgalvojumi. Tikai tāpēc, ka viņi kko līz šim nav darījuši, viņiem ir uzskats, ka cits to nevar, sevišķi jau tuvākais kolēģis. Es jau nesaku, ka visu varu, bet, nebijis karu, okupācijas un
kapitālisma invāzijas, viņi ar savu apsūnojošo attieksmi turpat 19.gs. arī sēdētu. Un arī tad vēl ir apstrīdams, vai kapitalisms ar saviem datoriem un feisbukiem nav domāts priekš ežiem.
Muzejam ir tik daudz sevi iegrožojošu sienu, neviens šeit necenšas pārbudīt savas robežas, galvenais, ka silta vietiņa un ne ar ko neriskē. Mēs nenodarbojamies ar to un šo, mums nav naudas, nav telpu, nav tāda un šāda kapitāla. V.v.sakot mēs turpinām kafejot par to, kā Igaunijā viss ir labāk un Krievija ir ļauna un bū. Un vispār, tu sēdi mierīgs, neizlec, mēs turpināsim savu gaudu moratoriju. Jebkāda stāvokļa uzlabošana ir pretlikumīga. Viduvējas un nīkulīga domāšanas naratīvs ir panaceja. |
|