| |
[Apr. 26th, 2015|11:15 pm] |
| [ | dazzle |
| | krupņikovs, daugavgrīva | ] |
vakardien beidzot realizēju plānu tikt līdz Daugavgrīvas cietoksnim. patiesībā jau diezgan neticami, ka es, vēsturnieks būdams, līdz šim vēl tur nebiju bijis. tas ir tāpat kā es tikai pag. gadu redzēju Liepājas karaostu. un vispār jau es tur ierados tā kā nelaikā, jo pretim sastapu ķerru stūmējus un zālienā atlūzušus talkotājus. aizbraucu līdz tālākajam kaktam, lai nerādītos acīs, uzrāpos pie skurtseņu gfaliem un atlaidos zālītē. saulīte tik patīkami sildīja un nogurums no ceļa lika sevi manīt. nemanot nogulēju tur stundu. biju jau aizmirsis, cik labi ir būt vienam dabā, bez skatītājiem un garāmgājējiem, bez steigas un plāniem.
šodien skatos spogulī un nespēju noticēt - esmu ieguvis zolīdu sejas iedegumu. Bet vispār visa diena paiet lasot Krupņikova "Dialogā ar vēsturi". Man jau visi saka, lai esmu piesardzīgs ar viņu...nu neezinu, es tur redzu gudru žīdiņu, vēsturnieku no kāju nagiem līdz galvas matiem, kas visu mūza mācījies apvienot savu vēsturnieka un privātpersonas godaprātu ar laikmeta vējiem. Droši vien jau, ka nav viņš visur tik taisns, kā pats saka. Toties tā ir tāda neizsakāma bauda atrast viņa atmiņās izskaidrojumus daudzām līdz šim tikai virtuves līmenī izrunātām tēmām. turpat turpat starp rindiņām prātā lasu jau savus skaidrojumus un redzu, ko viņš nav uzdrošinājies pateikt līdz galam. Piemēram, Pēteris neatļaujas pateikt to, ka letiņu nolaišanās uz pārējo baltiešu fona ir saistīta ar mērķtiecīgu Kremļa mērdēšanas politiku. Es to, protams, neapgalvoju un dievs pas, ka vēsturnieks to kādam skaļi teiktu, jo tā jau ir tīrā retorika. Tik un tā, blogs ir mans un vēsturnieka ņuhs man arī savs. paldies, Pēteri, ka atdari man acis! |
|
|