| filmas |
[Sep. 22nd, 2010|02:05 pm] |
Vienkārši aiz gara laika un vaļīga noskaņojuma izlēmu, ka nav ko noņemties mūžigi ar to eiropiešu kino, jāspakstās kkas no ejošajiem kases gabaliem, kaut kas tā sacīt atpūtai. Jo ko gan citu kino pamatauditorija meklē kino, ja ne izklaidi. Paskatījos Shutter Island, jo biju dzirdējis atsauksmes, ka tā esot riktīgi spēcīga, prātu pis..a uttt. nevaru nepiekrist, bet tas arī viss, kas man sakāms..atlikušās pārdomas saistītas ar fizisko moku apcerēšanu. Īsumā, verdikts: nevaru teikt, ka filmā totāli vīlos, tikai kārtējo reizi sapratu, ka Holivudas laikmetīgais kino nav mans kino. Punkts un āmen. vismaz vēl uz nākamajiem gadiem... Mani atbaida trulā smadzeņu uzkačāšanas un pēcāk atmiekšēšanas politika jeb vienā vārdā nozombēšana, kas skatītāju ievelk filmā kā aklu zābaku un pēc tam izmet, lai viņš justos noguris kā suns, it kā pats būtu veicis Hērakla varoņdarbus. Pēc tik nesaudzīga visu maņu fiziskas ekspluatācijas pat ne par kripatiņu negribas apdomāt notikušo... kur nu vēl mēģināt dzīvē un darbos iejusties kā stāsta vronim vai tikai painteresēties vai tuvākajā karnevālā es nevarētu ģerbties viņa kostīmā un maskā...īstenībā jau gribas tikai aukstu ūdens glāzi, cigareti lūkoties kaut kur, stihiski nolūzt un to visu ātrāk aizmirst. ...Jo es gribēju mazliet lileāku atsvešinātību, mazliet plasāku elpojamo un pārdomām veltītu neaitrālo zonu, bet tā vietā tiku rupji iesveists mīkstā krēslā, manas smadzenes vārījās, ausis svila un viss bija tik perfekti, bez atlikuma, no manis izvilkts laukā. tas tā laikam arī strādā: noskatījies? - izmet laukā! būs nākamais un vēl nākamais! nav ko lieki kavēties atmiņās, nākamie specefekti, ūber tas un ūber tas būs vēl labāki.. |
|
|
| par Arsenālu |
[Sep. 22nd, 2010|04:46 pm] |
Pirmo reizi savā Arsenāla apmeklētāja pieredzē saskaros ar neskaitāmu izpārdotu izrāžu faktoru. Tik daudz, tas liekas tik neticami, ja ņem galvā visas tās nahuj un kādas vēl festivālam veltītās replikas, no kura turklāt atvadījies tā garīgais tēvs un nodevis tā sacīt liegai iegrimšanai letarģijā...man gan gribas domāt, ka tieši ar to, ka festivāls zaudējis kādu kripatiņu no sava aristokrātiskā/artisktiskā repertuāra un ārējā fasona spožuma, tas ir ieguvis lielāku tautas uzticību...vēl viens iespējams vērā ņemams faktors - kā mēs noskaidrojām kultūras proj.menedžm. lekcijā, arī tauta šajos laikos ir kļuvusi izsalkušāka pēc kultūras.
Lūdzu, lai man oponē īstie latvju kino virtuves pārzinātāji. jo šīs ir tikai manas domiņas. :) |
|
|