| |
[Aug. 9th, 2010|09:47 pm] |
platais ceļš uz patiesu brīvību. pamosties un aiziet uz gultu nedomājot lieku "kas padarīts, kas plānojams, kas rīt un krīt pats no sevis vai ar mazu piespiešanos". tam visam, protams, laiks atradīsies, atliku likām, bet tagad: "life, let me introduce you with me. i am here" pirmais brīvības uzplkaiksnījums - Labadaba- gandrīz vai epohāls šīs vārda tiešākajā nozīmē. ..jo to tik es saucu par trīsdiennieku. nekāds komunaļņiks ar tā simtsreizes pārbaudītajiem ieročiem, tikai mana brīvā daba, laba daba, labi cilvēki un mūzika.
arī es laikam neuzrakstīšu recenziju. katram sava. Labākais? novēlotā ieturēšanās ar šņabi un pipargurķīšiem telšu pilsētiņas ter. ar alkohola patēriņa ziņā rūdītiem draudziņiem. Un tad vēl garāmslīdošie jaunieši, vispirms labi nogatavojies Henriks, kurš bez vārda runas gribēja Nodzerties un pretī dāvāja cīgas...protams, ka tad kad viņš skumīgi secināja par mājās tikšanas problēmu, varējām tikai pasmieties...bet kaut kur jau viņš aizrāpoja, jo pēcāk atnāca satraukušies draudziņi ar tikpat rūdītām aknām...tas viss, kas mani saista patiesībā un dzīvē ir tieši tik niecīgs, vienkāršs un nepiespiests kā šeit aprādītajās ainās. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2010|10:57 pm] |
|
...tik daudz sastapti cilvēki vienviet laikam ir nepārspējams rekords, bet kas zi', jo vēl jau ir nākamais gads un nākamais gads un tad vēl kāds, kamēr neizpildās apaļi trīsdesmit, kad pastiprināti jāsāk domāt nevis par ņemšanu, bet došanu. vēl jau bija tik daudzi, kuru trūka un kurus arī rūpēs par nākamības sniegotajo vakaru dvēseļbaltajām novakarēm tagad gribas satikt lielpilsētas gaisa telpā.
rīt - vai jums, m-lle dejot būtu vēlēšanās sagaidīt uz AB dambja how the sun goes down? |
|
|