| Dumpīgais cilvēks |
[Nov. 15th, 2009|02:37 am] |
Ziniet, es aizrāvos ne mazākā mērā kā nododoties Celma lasījumiem vannā. (tad jau laikam būšu izārstēts vai arī Kamī ir tik lielisks) gandrīz jau vienā vakarā pārspēju savu 4 gadus atpakaļ iespēto maksimumu. Kas to lai zina - ja šodien notiktu metafiziskā revolūcija (pēc 1789. vergu sacelšanās iespējamīga gandrīz ir izsmelta), tad iespējams, grāmatu izlasītu vienā dienā, manu smadzeņu darbības kapacitāte revolucionāri eskalētu, vēl pāris kritiski mēneši un latviešiem pašiem būtu savs manifests. (.. ja mēs pieturamies pie domas, ka es varētu būt vietējās partijas Rozenbergs un K. būtu Gēbelss, un otrs - pavisam noteikti revolucionārā mūza no manis prasītu tādu ziedošanās pakāpi kāda bija novērojama pie Šopenhauera - nekādus romānus) |
|
|
| |
[Nov. 15th, 2009|06:50 pm] |
"Pa dienu mēs pātagojam likteni kā barbari, bet naktī mēs kļūstam par cienīgiem grieķiem.
Ja grieķi būtu iedomājušies cilvēka dvēseles sardzē nostādīt enģeli, tad nebūtu radusies kristietība un no tās izrietošā katastrofālā nojausma par Dieva nāvi. grieķiem pietrūka tikai mazliet, lai cilvēkus padarītu laimīgus uz mūžiem - enģeļa koncepts kā vidutājpatiesība, kas slēgtu derību starp prātu mīlošo cilvēku un paklausību pieprasošo Dievu. Cik man ir bijusi saskare ar eņģeļiem un viņu vietu pasaules kārtībā, man ir radusies pārliecība, ka savos spriedumos viņi dažkārt mēdz būt cilvēkmīlošāki un patstāvīgāki par Dievu."
(all rights reserved :) ) |
|
|