| gāztos, kas gāztos. |
[Oct. 12th, 2009|11:14 pm] |
|
Tikko nodzēsu izsmēķi tajā pašā nelaimīgajā pelnu traukā. Man vairs nav bail, ka varētu izvelties mini ugunsgrēks, man nav bail, ka viss varētu gāzties pār manu galvu, jo ir tāda sajūta, ka tagad es varētu gāzties pāri visam. 4. stāva kaimiņš varētu izmisis klauvēt un zvanīties pie durvīm, lai patiektu, ka ir noticis nelaimes accident, bet omīte atkal aizrautos un runātu par boilera problēmām, veļasmašīnu, kas izgāž savu nelabumu uz slidenās flīžu grīdas. Viņa runātu runātu runātu aizgūtnēm, bet es tur gulētu asinīs nosalis, kā bērniņš ar sniegā izmirkušu Teddy lācīti. Atbrauktu, kas atbrauktu un zvaņītu, atkal visi zvanītu un būtu jau par vēlu gāzties. Māte ģībtu, tēvs celtos un apraudātos. |
|
|