| Labrīt. |
[Sep. 28th, 2009|08:47 am] |
Televizora kaste dobji un dulburējoši šauj savas zalves.
sonakt laikam bija man kārta slikti gulēt.
Tad vēl vakar naivi aizdomājos, cik lieliski būtu uzteikt darbu, sakravāt mantiņas un domāt, ka tagad man visi ceļi ir atvērti.
Atgriežoties pie iepriekšejās tēmas, par negulēšanu, jāsaka,ka lielāku biedu par nemitīgām iekšejām pārdomām izraisa mūzikas skanēšana, kas nāk nevis no ārpuses, bet no paša galvas. Būtībā sanāk tas pats. |
|
|
| datora prāts |
[Sep. 28th, 2009|09:32 pm] |
Mans dators ir kļuvis par manu valsti valstī, republiku un pavēlnieku pār tālēm zilām. Vēl citādāk es šajā brīdī nespētu izskaidrot šī mūsdienu modernam cilvēkam jūtīgā piektā locekļa vai sazin kāda prāta nekustamo stāvokli manā dzīvē. Vads ir čupā, tiklīdz mazākā zemestrīce, es pietrūkstos izbīlē, ka nu mans nekustamais īpašums gatavojas pazemīgi noslāpt stundas, stundas ceturkšņa vai vēl mazākā laikā un paņemt līdzi savā nāvē arī manu pārtrūkušo laiku...laiks ar vien iztek, visļaunāk ir tad, kad nenosakāmie procenti pārvēršas minūtēs. Saprotiet, mana datora ģeniālā doma ir tā, ka nav svarīgi, vai viņam atlikušas 10 vai 8 minūtes, viņš vienmēr 'izbeidzas'priekš sava uzrādītā laika. Tātad viņš tā kā pretendē uz jūtām? Vai viņš man grib teikt, ka atlikušās minūtes nav to vērtas, lai viņas skaitītu? |
|
|