|
Sep. 9th, 2009|01:07 am |
Klausos enģeļu balstiņās un fonā nespēju saprast, kā veins gejs varēja rakstīt tik sasodīti sarežģiti un garlaicīgi. Nu taču nebija vērts rakstīt petīciju, lai glābtu viena ādu, ja tā vietā varēja glābt daudzu tūkstošu, varbūt pat miljonu ādas.
Bet tagad šitā mana kasīšanās ir tikai tāda zemādasniezīte un vairāk kā bez maz Ļedjajeva piesaukšana sakurt sārtus bezdievīgai literatūrai. pazemīgi noklanos visuvarenās vēsturiskās patiesības priekšā, atrotu piedurknes, novelku kapuci un mērcēju rokas emaljas bļodā. Dievs ar to Kerelu.
P.S. kam nevajadzēja būt P.S. izskatā - atkalatgriešanās Vācieša muzejā tajā pašā dzejas kontekstā. ļoti saprātīga un ne mazāk atslābinoša turpinājumā pie Māras dīķa. |
|