etoile - Post a comment

Ir tādas naktis, kad dienā piedzīvotais neļauj gulēt. Tik labi! Ja man būtu spārni es lidotu. Divu iemeslu dēļ - tāda pacilāta sajūta, tāds prieks. Otrs iemesls - lidot augstu atstājot nogurumu aiz sevis. Milzīgs nogurums. Bet patīkams. Ja vien nesāpētu...
Tātad piedzīvots ir daudz. Pirmām kārtām jau tas vien, ka jau pus10 biju ceļā (ar kājām un 15 min. gājienā, bet tomēr) bija liels notikums cilvēkam, kurš parasti ceļas pus12. Nu jā. Ne tas ir svarīgi. No 11 - 14 strādāju visai nogurdinošu un nīkšanas pilnu darbu - pieteicu ansambļu uzstāšanos. Ļoti nogurdinoši. Un tad vēl ilgi, ilgi bija kājās jāstāv... Eh, nu jā. Daudz notikumu, daudz cilvēku un tā pienāca vakars.
Viss iesākās ar pārēšanos (bet 2 pankūkas nemaz nav tik daudz... eh, nu vienalga) un Viņa un citu satikšanu. Tad sekoja kurpju neatrašana (kurpes ir daļa no mana tērpa svētku gājienam), kas mani darīja ļoti nervozu un citiem nezkāpēc tas šķita smieklīgi... Kāpēc vienmēr smejamies par otra nelaimi? Nu jā, bet viss beidzās laimīgi - dabūju citas kurpes (protams, ne tik labas kā manējās :))
Tad nāca ideja par mukšanu no gājiena. Jā gribējām nepdiealīties. Ne jau visi, protams. Es un vēl kāds cilvēks, kurš ir tikpat gudrs kā es. Bet neaizmukām. Un labi, ka tā. Ā, ideja nepiedalīties radās, tāpēc ka lija lietus. Piedalījāmies tomēr un tomēr lija.
Gājiens bija fantastisks. Nomētāja ar puķēm, māja ar rokām un *gandrīz* dejoja aiz sajūsmas mūs redzot... Protams, pastāv iespēja, ka sajūsmu izraisīja aiz mums ejošais zirga pajūgs, bet tomēr tā nevar būt. Un kā teiktu mana "redaktore" (Sestdienas rītos lasiet "Sex un mazpilsēta", redaktore ir burvīgi sexīga un es... mani atlaida, bet biju sekretāre. Bet mani atlaida. Starp citu, nākamā nummura tēma ir ļoooti sexīga - zirgs ieskrēja pakaļā (lietuvietim ar matainu p`````, bet to teica dzeltenās avīzes redaktore (krāsai nav nozīmes, visu izšķir tenkas) tā, ka tam ticēt nevar (k-gan fotogrāfi it kā...)). Sleja būs ideāli laba. Ai, aizrunājos. Nu jā, Bils daudz gribēja runāt... ar redaktori) - TAS NAV SVARĪGI. Mēs tur bijām un visu redzējām. Viss bija brīnišķīgi. Un jautājums, ko man uzdeva vēlāk mana mīļā Pīrādziņa j-kundze pasaka vairāk kā viss iepriekšējais nesakarīgās vārdu virtenēs savārstītais teksts - kāpēc tu izskaties tik laimīga?
Starp citu, ar mani un manu mīļumu viss ir vislabākajā kartība. Protams, nevienu tas neinteresē, bet tomēr... tas ir teksts kādam Vienam...
Paldies par uzmanību! :)
P.S. Es joprojām mirdzu...