etoile - Post a comment

Viss iet uz galu. Katrā ziņa labi nebūs. Viss kas slikts notiek. Nē, nu ko tad es? Es jau nežēlojos. Nē, tiešām nežēlojos, vienkārši konstatēju faktu. Un runa nav tikai par sajūtām. Principā par sajūtām vispār nav runas. Sliktās/skumjās/bēdīgās lietas ir gluži labi jūtamas un manāmas. Gandrīz vai fiziskas. Jā... tieši tā - fiziskas. Pa daļaia. Eh... Grūti, ja nebūtu NEVIENA kam pateikt, kam pateikt tikai, ka man šobrīd ir grūti. Tātad būtu, grūti, ja nebūtu, kam pateikt, ka ir grūti. Nu jā, sviestaini sanāca. Bet būtu tikai sliktāk... Tātad, katram mākonītim ir sava zelta maliņa. Dažiem gan tāda knapa, knapa un tikai apzeltījums, bet tomēr... Nu labi. Pietiek žēloties.

Dod Dievs man spēku mainīt to, ko es varu mainīt
Dod Dievs man spēku pieņemt to, ko es nevaru mainīt
Un dod Dievs man spēju atšķirt vienu no otra...