etoile - Post a comment

Izšķīros ar savu Mīļumu. Pateicu, ka vairs negribu būt viņa draudzene. Un es to nepateicu... pa ne pa telefonu. Aizsūtīju sms. Ārprāc, cik nožēlojami! Bet nu jā... Visu laiku bija pilnīgi nekādu emociju šajā sakarā (viss laiks ir apmēram pēdējās 4 stundas), bet tagad... šito rakstot... Bet tā bija pareizā zivēle. Tā ir pareizē izvēle.

Braucu ar riteni šodien. Daži km līdz vietai, kur satiku dažus savus draugus (un Mīļumu arī...), braucām kopā uz vienu no Latvijas ezeriem. Braucām, brucām... Daži km bija palikuši, apgriezos otrādi, piezvanīju draudzenei, kas bija jau kādu gabalu uz priekšu, pateicu, ka braucu mājās un nosūtīju Viņam to sms... Kāpēc? Tāpēc. Tā vienkārši... vajadzēja?

Sirsniņa jau nav nedz salauzta, nedz kā... Pat nekādu skumju domu, tikai mazliet žēl. Kā vienalga ko zaudējot. Bettam, kurš izlemj izbeigt attiecības jau vienmēr vieglāk. Jeb - viegli. Kā šoreiz. Ko jūt viņš? Es nezinu. Neesmu runājusi. Kaut ka vēlāk, pēc nedēļas, divām... būs jāaprunājas ar viņu. Negribas, lai paliek kaut kādas sliktas domas vai jūtas kādam... Nu jā. Un jāpalūdz atpakaļ sava aprocīte. Khe...