etoile - Post a comment

Vakar naktī, naktī uz šodienu tātad mazliet šodien... Šodien pirms gulētiešanas zīmēju. Nē, neesmu sākusi brīnumainā kārtā zīmēt labāk, kur nu vēl labi, bet tomēr es zīmēju. Tas būtu kaut ko radīt. Un prieks patiesībā liels, ka kaut ko radi! Tāds mazais dieviņš esi - radi! Bet ne par to stāsts.

Man traucē mūzika, sarunas jeb arī kāds cits troksnis laikā, kad es tēloju mazo dieviņu. Neļauj domai būt tīrai. Tīras domas, tīra miesa, tīrs gars...

Par pirmo un pēdējo nezinu, bet tīra miesa ir. Mazgāties tomēr vajag. Tomēr bez pārspīlējumiem. Neciešu mazgāties pārāk bieži...

Visu domu nojauca tas, ka sāka skanēt Puddle of Mud "She Hates Me"

Nu lūk, es nespēju normāli visu uztvert, ja ma ir jāaptver 2 vai nedod Die's vairākas lietas reizē. Analfabētisms? Nēē...

Bet istabiņa man tagad laba. Nu viss, protams, vēl procesā, bet iesākums ir. Saliku pie sienām dažus savus zīmējumus, dažus smukus plakātus (izvēlēti nevis pēc tā, kas virsū, bet cik vizuāli smuki ir - Bjorka, Roberts Smits, Kurts Kobeins, Korbīns tas Fotogrāfs...), iekarināju Cāli Aldi (gandrīz tāds kāds govī&cālī) striķos pie loga... lai šūpojas.

"I'm so happy, 'couse today I found my friends
They're in my head..."

Nirvana "Lithium"... skan.

"I like it - I'm not gonna crack
I miss you - I'm not gonna crack
I love you - I'm not gonna crack
I killed you - I'm not gonna crack
I like it - I'm not gonna crack
I miss you - I'm not gonna crack
I love you - I'm not gonna crack
I killed you - I'm not gonna crackc..."