Life under construction...

Šodien darīju ko tād, ko nebiju sešus gadus darījusi, tāda nostaļģiska padarīšana... Taču toreiz tā šķita kkāda savādāka..Bet nu nav jau ne vainas, mazliet poitīvisma, kaut ilūzijas formātā. Uz brīdi, tomēr šķita tie cilvēki tādi labāki, kkāds mīļums manī atbrīvojās, bet protams kam tas viss vajadzīgs :(
Nu nenotiek nekas, lai es sajustos kaut mazliet stabila un manī atkal pamostos vēlme kko darīt un kustēties uz priekšu! Jo esmu iesprūdusi kkādā bedrē, un nekas vairs manī neradā tādu īstu prieku un apmierinājumu. Vispār vairs nejūtos apmierināta ar sevi, esmu apjukusi :( Tāds haoss...
Jo vairāk es dzīvoju, jo mazāk man patīk to darīt! ir tikai pāris lietas, šai pasaulē, kas mani notur no pazušanas...
Ai....
Dvēseles stāvoklis pilnīgā pakaļā! Gulēt normāli neesmu jau kādas 2 nedēļas...