Life under construction...

Un pat tā īsti nevar uzminēt, kurš te ir stulbs...
Es noteikti esmu mazliet padumja...
Galvā viss mutuļo, vārās un riņķo,domāju, ja būtu iespējams, tad uzietu arī gaisā.
Un likties nav kur :(
Tapēc, ka pati vainīga, tapēc, ka pati stulba, tapēc, ka ... viss kā vienmēr!
Neko tā arī neesmu iemācījusies no visiem tiem mēsliem, kas likti priekšā tik daudzas reizes!
Kaut iemācījusies laikam esmu, bet pielietot nespēju:(
Un ja tā padomāju, tad vēl joprojām jūtos kā kādreiz, kaut visus šos gadus esmu centusies no šīm izjūtām aizbēgt:(, bet nekur jau nesanāk aizbēgt, maitas velkās pakaļ :(

Nu patiešām viss ir apnicis ;(
Ko tik nemēģinu sev galvā programmēt, tāpat nekas tur nesanāk.Sazin, kas var šo situāciju atrisināt, jo es pat nezinu kādu iznākumu es vēlos, un ko es vēlos...
Vairs neesmu pārliecināta ne par ko :(