Life under construction...

Un viņa jau atkal neieit uz skolu, jo viņai to nemaz negribās..
Un viņa jau atkal grimst savos domu purvos, jo viss turpinās, un laimīgās beigas ir pazudušas...
Un viņa jau atkal grib prom, lai tur vai kas, jo šeit ir par šauru...
Un viņa jau atkal nemīl dzīvi, jo dzīves mīkla jau ir mazliet atminēta, un tālāk minēt negribās, jo jo vairāk viņa zina, jo vairāk viņa nemīl dzīvi!
Un viņa jau atkal grib aizmigt vismaz uz gadiem 100, jo varbūt tad viss būs savādāk (diez vai, jo būs tikai sliktāk).
Un viņai jau atkal tas viss ir apnicis, jo tas atgādina kaut ko līdzīgu šaurajai bezizejai :(


Ir aptuveni trīs risinājumi, kas darītu viņu laimīgu, taču to izpildei ir nepieciešams laiks, divos no tiem līdz jūlijam, trešajam nezinu :(



Bet pēdējā laikā to tik vien daru, kā gaidu un gaidu, un gaidu, un gaidu, un gaidu, un gaidu, un gaidu :((((((((((((
Un nogurstu pati no sevis... VARĒTU AIZŪTĪTU SEVI UZ KĀDU NEDĒĻU PROM, LAI IR MIERS UZ KĀDU LAIKU...

fUCK...ZB :(