Life under construction...

ha...
un mēdz būt arī tā ka pavasara plaukumā iestājās rudens...tāds ilgu un skumju pilns...
aha, un kursh tad vainīgs, ka es lūk esmu izvēlējusies shādus risinājumus savām problēmām... kāds pateiktu:"stūlbi!" A ko darīt, ka cilvēkam piemīt paradums kļūdīties? A ko darīt, ka man neviens neideva līdzi instrukciju, kā rīkoties, tad, kad glāzei ūdens jau sen plūst pāri un tas ka smeļās mutē ir pārāk maigs apzīmējums...
"tu esi nesavaldīga! Savaldies!!!!!" ( citējot dazhus labus kadrus) un... ko tālāk? lai cik es esmu ieteikusi dedzināt mani uz sārta, neviens tā arī nav saņēmies...
a ko darīt, ka pārāk spītīga, neatkarīga, iedomīga, nemierīga utt.... a ko darīt, ka daļa no tā visa tikai viena no neskaitāmajām maskām, kuras reizēm jau jūk...Un tad viņa pate ņem un sajūk un izstrādā ko tādu, ko varbūt vajadzētu, bet tāpat nesaprastu...
pārāk daudz gribēšanas! sazin cik ir tās varēšanas?
eh...un atrisinājuma, kā vienmēr nav! grozies kā gribi, tāpat agri vai vēlu esi turpat kur biji, tikai nu jau ar savādāku prāta un sirds kaiti....kaut gan tās visas jau ir prāta kaites...
bet jābūt tachu prātīgai...un es esmu...vismaz tā tam vajadzētu būt!
a ja tā labi pacenshās var sev iestāstīt da jeb ko...