Life under construction...
Dirty little secrets
grrrrrrrrrrrrrrrrrrr..... atkal manī ir uzmodusies tā smeldzīgā sajūta :(
Kā es to apklusinu uz mirkli, tā tā maita atkal atgriežās un neliek man mieru...
vai es esmu vainīga, ka esmu dzimusi ar noslieci uz melanholiju, jo kā nesen man atklājās, ka ar temperamentu piedzimst nevis kā es biju domājusi, ka tas izveidojās....
Bleeee....melanholijha, kas mijās ar depresiju vieglā formā... Un nav jau tā, ka es to visu speciāli, tā stūlbā sajūta vnk uznāk un viss... tālāk dari, ko gribi - neizbēgt :(
visas tās pārdomas - Kā būtu, ja būtu? u.c.
Un Nedod Dievs,vēl sākt sevi zhēlot (kgan patiesībā jau nav par ko, jo man nav ko nozhēlot, ja nu vienīgi shādi tādi nevietā pateikti vārdi), bet kad ir tā sajūta, tad viss ir pavisam savādāk....Es tos saucu par saviem mazajiem "Pasaules galiem", kad tāds pienāk, vienīgais, kas var glābt ir rītdienas skaidrais saprāts un loģika...
Davai, savācies!!!! sīkā duračka
Kāpēc man ir sajūta,ka man vēljoprojām ir gadi 14, nevis tik cik man ir .... skatos uz saviem vienaudziem + - pāris gadi, un domāju:"Ew, es tachu neesmu vēl tik veca?" pusmuuzha krīze uznākusi ? vai?
Nu negribās man pieaugt, lai gan laikam jau sen tāda esmu(reizēm), pieaugusho dzīve reāli s... un visi pieaugushi tāpat(lielākā daļa)
A vot 7.klasē biju baigā krutā, jūra līdz ceļiem un pasaule pie kājām :D :D , biju tāda, kāda tagad nespētu būt...un laikam jau arī vairs nevajadzētu...
Kā man pietrūkst savas vecās klases, klasesbiedri, visi sen nesatiktie,draugi un nedraugi, vecās izjūtas un iespaidi,kas tagad sabirst un pārvēršas par putekļiem -nevienam nevajadzīgi...NOstaļģija :(
""zanducītis-dumsh bēbītc"" (kā teiktu KIKī) un vēl "" kāpēc tu radi problēmas tur, kur tās nemaz nav?"" (atkal citējot kikī)
Kā es to apklusinu uz mirkli, tā tā maita atkal atgriežās un neliek man mieru...
vai es esmu vainīga, ka esmu dzimusi ar noslieci uz melanholiju, jo kā nesen man atklājās, ka ar temperamentu piedzimst nevis kā es biju domājusi, ka tas izveidojās....
Bleeee....melanholijha, kas mijās ar depresiju vieglā formā... Un nav jau tā, ka es to visu speciāli, tā stūlbā sajūta vnk uznāk un viss... tālāk dari, ko gribi - neizbēgt :(
visas tās pārdomas - Kā būtu, ja būtu? u.c.
Un Nedod Dievs,vēl sākt sevi zhēlot (kgan patiesībā jau nav par ko, jo man nav ko nozhēlot, ja nu vienīgi shādi tādi nevietā pateikti vārdi), bet kad ir tā sajūta, tad viss ir pavisam savādāk....Es tos saucu par saviem mazajiem "Pasaules galiem", kad tāds pienāk, vienīgais, kas var glābt ir rītdienas skaidrais saprāts un loģika...
Davai, savācies!!!! sīkā duračka
Kāpēc man ir sajūta,ka man vēljoprojām ir gadi 14, nevis tik cik man ir .... skatos uz saviem vienaudziem + - pāris gadi, un domāju:"Ew, es tachu neesmu vēl tik veca?" pusmuuzha krīze uznākusi ? vai?
Nu negribās man pieaugt, lai gan laikam jau sen tāda esmu(reizēm), pieaugusho dzīve reāli s... un visi pieaugushi tāpat(lielākā daļa)
A vot 7.klasē biju baigā krutā, jūra līdz ceļiem un pasaule pie kājām :D :D , biju tāda, kāda tagad nespētu būt...un laikam jau arī vairs nevajadzētu...
Kā man pietrūkst savas vecās klases, klasesbiedri, visi sen nesatiktie,draugi un nedraugi, vecās izjūtas un iespaidi,kas tagad sabirst un pārvēršas par putekļiem -nevienam nevajadzīgi...NOstaļģija :(
""zanducītis-dumsh bēbītc"" (kā teiktu KIKī) un vēl "" kāpēc tu radi problēmas tur, kur tās nemaz nav?"" (atkal citējot kikī)