Life under construction...
Dirty little secrets
paies mirklis un vējš visu aiznesīs.....
Posted on 2006.06.21 at 22:38
Patiesībā viss izrādās pavisam savādāk.... tu tikai ļauj sev dzīvot paša izveidotā pasaulē, paša uzburtā ilūzijā...
un kas to lai zin kā ir labāk? Spēt ielūkoties aiz tā mūžīgo melu miglas un saskatīt patiesību vai dzīvot visu mūžu miglā......
reizēm gribas būt tai otrā pusē, piederēt tiem, kuru prāti ierāmēti zelta rāmjos.....liekas ir vieglāk....
Visu mūžu censties ietilpt kopējā masā kgan iekšēji tu vienmēr aiz žoga paliec.... Lai cik tā būtu labāk, tam visam nepiederēt, bet cilvēx jau nav radītc vientuļnieka dzīvei, lai cik kāds tagad nebļautu, kko pavisam citu.... reizēm jau tomēr gribās iekļūt aiz žoga kgan nekā jau tur iekšā nav....
nepamet sajūta, ka tu tikai stāvi un nolūkojies visā KĀ meistarīgi iestudētā izrādē, bet lai cik daudz tu nemaxātu uz skatuves jau tevi nelaidīs...
Man ir problēmas ar realitātes apzināšanos vai arī vainīga mana labā atmiņa.... pārāk daudz atceros....
Es laikam nemaz nemainos....mainās visi citi...mainās līdz nepazīšanai.. līdz nepazīst paši nevienu
kaitīgi....mani vienu atstāt, domas atkal sarosās un uzbrūk...
BLE, cik idiotiski ir iekārtota pasaule un cilvēki tajā un to trulā dzīves uztvere, bet es jau nesaku , ka būtu kkas pārāx, es pa savam duma...
un kas to lai zin kā ir labāk? Spēt ielūkoties aiz tā mūžīgo melu miglas un saskatīt patiesību vai dzīvot visu mūžu miglā......
reizēm gribas būt tai otrā pusē, piederēt tiem, kuru prāti ierāmēti zelta rāmjos.....liekas ir vieglāk....
Visu mūžu censties ietilpt kopējā masā kgan iekšēji tu vienmēr aiz žoga paliec.... Lai cik tā būtu labāk, tam visam nepiederēt, bet cilvēx jau nav radītc vientuļnieka dzīvei, lai cik kāds tagad nebļautu, kko pavisam citu.... reizēm jau tomēr gribās iekļūt aiz žoga kgan nekā jau tur iekšā nav....
nepamet sajūta, ka tu tikai stāvi un nolūkojies visā KĀ meistarīgi iestudētā izrādē, bet lai cik daudz tu nemaxātu uz skatuves jau tevi nelaidīs...
Man ir problēmas ar realitātes apzināšanos vai arī vainīga mana labā atmiņa.... pārāk daudz atceros....
Es laikam nemaz nemainos....mainās visi citi...mainās līdz nepazīšanai.. līdz nepazīst paši nevienu
kaitīgi....mani vienu atstāt, domas atkal sarosās un uzbrūk...
BLE, cik idiotiski ir iekārtota pasaule un cilvēki tajā un to trulā dzīves uztvere, bet es jau nesaku , ka būtu kkas pārāx, es pa savam duma...