Life under construction...

pirmo reizi te kaut ko raxtu un buutiibaa neko no taa visa nesaprotu, jo es jau kaa peec dabas buudams diezgan peldosh cilveeks taa uzreiz nesaprotu pilniigi elementaaras lietas...
Praats ir pieradis pie lielajaam domaam un kad tam dod, ko vienkaarshu tas apjuuk un izliekaas, ka tam briivdienas, bet nju labi, gan jau viss buus labi!!
slims, slims un pagalam.........un ko man tagad dariit??
tik daudz neizdariitu darbu no kuriem es vienkaarshi aizmuuku:ko neredzu, taa nav.Tachu vinji ir un nekur nepazuud tikai gluun uz mani un moca.....
bet taada jau nu es esmu, visu atstaaju uz peedeejo mirkli, gaidu kameer saaku sliikt un uudens ne tikai smeljaas, bet nu jau ir paari galvai:)), tas laikam ir slikti....., bet es neko nespeeju tur padariit, jo ir taadi briizhi, kad nespeeju pat piecelties, kur nu veel piespiest sev ko dariit...........
taada nu es esmu, holeeriskaa melanholike:)

Uzspīd saule, tā mana cerība par to kluso domu, kuru es vēlos piepildīt.... vēlos sajust to kaut sapnī, lai kaut mirkli tā kā patiesība būtu.... Tā tur dzīvo vistumšākajā manas dvēseles nostūri, jo tā nevar būt visiem, jo tā ir tikai mana.....tas ir šī gadsimta lielais noslēpums....mana kaisle.....