![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man kaut kā vienmēr paveicās būt pa vidu visādām lietām, kas brīžiem skar gan mani, gan citus, bet nu kaut kā vienmēr gadās uzzināt to, ko citi zināt nedrīkst. varbūt vajadzētu, bet vai vienmēr no tā būs kāds labums?Jo reizēm ir labi, ka mēs kaut ko nezinām, kaut gan jau iepriekš esmu sapratusi un redzējusi, kā tas ir, kad tie little dirty secrets lien laukā ar noilgumu un ko tas dara ar cilvēkiem.
īsāk sakot par to sirdsapziņu, mana ir tāda gaužām bļaurīga, un tādēļ vairāk vai mazāk uzvedos godīgi, ir protams, kādas lietas 3-4, kuras esmu izdarījusi, un kuras pavisam noteikti darīt nevajadzēja, bet tonnu pašpārmetumu un kaut kādu samierināšanos esmu guvusi, varbūt vēl ne gluži piedošanu pati sev, bet nu vismaz apziņu, ka tā vairs nevēlos darīt, jo tas galīgi nav prāta darbs, bet tikai parāda, to cik liels gribasspēks pretoties kārdinājumiem.
šo piektdien es atkal izdarīju to, ko jau vienreiz pirms gadiem 3 izdarīju, un tas bija stulbi.
Tagad atkal, bet šoreiz man tā prāta pietika un, paldies dievam arī apstākļi bija citi, kaut gan ja godīgi man šķiet, ka tas vēl atkārtosies - izaicinājums, BET jau laicīgi esmu sev pieteikusi un ieskaidrojusi, ko tas nes aiz sevis, un ka tas viss nav tā vērts, lai aizsāktu tālāko lavīnu. cerams, ka man tā goda prāta pietiks, bet patiešām, jo es negribu būt ļauna.
Bet sastopoties ar svešām sirdsapziņām, saprotu, cik dažāda veida, izmēru un citu parametru tās ir. Citas ļoti pareizas, vairāk vai mazāk baltas, bet citas ir diezgan deformētas, un dzīvo pēc pavisam citiem noteikumiem, kaut gan man nav pārliecības, ka ja pret šiem cilvēkiem kāds izrīkotos līdzīgi, viņi domātu tāpat. Jo ir jau atšķirība starp daru ES, dara kāds CITS, vai dara MAN, jo tad, kad sāk darīt MAN, viedokļi par lietām kaut kā ļoti ātri mainās...
Bet nu tas tā.
īsāk sakot vakar iepazinos ar pāris svešām sirdsapziņām, noskurinājos riebumā, un sapratu, ka esmu vēl gan godīgs cilvēks, kgan kas to lai zin, arī man ir savi lielie melnie traipi, kurus cenšos dzēst, bet ne aizmirst, jo mācamies jau mēs no kļūdām, un pavisam bez tām nevar.
Es arī nenosodu nevienu, jo tā nav mana darīšana, un tas vecums ir pāri, kad vajadzēja maurot par katru lietu.
šajā gadījumā, ja to kāds uzzinās tas nodarīs lielu ļaunumu un sagādās daudz bēdu diezgan daudz cilvēkiem. Un šoreiz to patiesību es nevērtēju tik augstu, lai ar to tiktu nodarīts, tik daudz sāpju. To es arī beidzot esmu sapratusi.
Bet nu, interesanti iepazīties ar cilvēku dabu.
īsāk sakot par to sirdsapziņu, mana ir tāda gaužām bļaurīga, un tādēļ vairāk vai mazāk uzvedos godīgi, ir protams, kādas lietas 3-4, kuras esmu izdarījusi, un kuras pavisam noteikti darīt nevajadzēja, bet tonnu pašpārmetumu un kaut kādu samierināšanos esmu guvusi, varbūt vēl ne gluži piedošanu pati sev, bet nu vismaz apziņu, ka tā vairs nevēlos darīt, jo tas galīgi nav prāta darbs, bet tikai parāda, to cik liels gribasspēks pretoties kārdinājumiem.
šo piektdien es atkal izdarīju to, ko jau vienreiz pirms gadiem 3 izdarīju, un tas bija stulbi.
Tagad atkal, bet šoreiz man tā prāta pietika un, paldies dievam arī apstākļi bija citi, kaut gan ja godīgi man šķiet, ka tas vēl atkārtosies - izaicinājums, BET jau laicīgi esmu sev pieteikusi un ieskaidrojusi, ko tas nes aiz sevis, un ka tas viss nav tā vērts, lai aizsāktu tālāko lavīnu. cerams, ka man tā goda prāta pietiks, bet patiešām, jo es negribu būt ļauna.
Bet sastopoties ar svešām sirdsapziņām, saprotu, cik dažāda veida, izmēru un citu parametru tās ir. Citas ļoti pareizas, vairāk vai mazāk baltas, bet citas ir diezgan deformētas, un dzīvo pēc pavisam citiem noteikumiem, kaut gan man nav pārliecības, ka ja pret šiem cilvēkiem kāds izrīkotos līdzīgi, viņi domātu tāpat. Jo ir jau atšķirība starp daru ES, dara kāds CITS, vai dara MAN, jo tad, kad sāk darīt MAN, viedokļi par lietām kaut kā ļoti ātri mainās...
Bet nu tas tā.
īsāk sakot vakar iepazinos ar pāris svešām sirdsapziņām, noskurinājos riebumā, un sapratu, ka esmu vēl gan godīgs cilvēks, kgan kas to lai zin, arī man ir savi lielie melnie traipi, kurus cenšos dzēst, bet ne aizmirst, jo mācamies jau mēs no kļūdām, un pavisam bez tām nevar.
Es arī nenosodu nevienu, jo tā nav mana darīšana, un tas vecums ir pāri, kad vajadzēja maurot par katru lietu.
šajā gadījumā, ja to kāds uzzinās tas nodarīs lielu ļaunumu un sagādās daudz bēdu diezgan daudz cilvēkiem. Un šoreiz to patiesību es nevērtēju tik augstu, lai ar to tiktu nodarīts, tik daudz sāpju. To es arī beidzot esmu sapratusi.
Bet nu, interesanti iepazīties ar cilvēku dabu.