Life under construction...

Ko es daru un kā man iet?
Katru dienu jau savādāk, protams, te pa mākoņiem ar degunu braucu, te ar seju pa asfaltu.
Un tā tam laikam būs būt, jo tāda nu es vienkārši esmu - PAGAIDĀM.

Pēdējā laika atziņa - Mums ir jābūt tādiem, kādi gribam būt, nevis tādi kādi esam.
Un aizbildinājums ES TĀDS VIENKĀRŠI ESMU, UN TUR NEKO NEVAR PADARĪT - REĀLI IESŪKĀ! Tāpat kā visi pārējie aizbildinājumi - tādi kā, es nevaru, man nesanāk, man nav laika u.c.
Mēs kā narkomāni, kas dzīvo uz heroīna, dzīvojam paši uz saviem aizbildinājumiem, izdomājot vienu pēc otra, tā vietā,lai IETU UN DARĪTU!

Otrais punkts - ATRAST VAINĪGO! Vienmēr ir jāatrod kāds, kurš ir vainīgs -> Viņš, viņa, viņi,bērni, sievas un vīri, vecāki, smaga bērnība, dulla jaunība, laika apstākļi, nauda, valsts, valdība, birokrātija, kaut kā trūkums -> Bet pats galvenais ir atrast vainīgo! Vainīgo nav - ir izvēle CĪNĪTIES vai PAKĻAUTIES! Vai izdomāt aizbildinājumu!

Trešais punkts - EGO (isms) un f**** sevis žēlošana, bailes zaudēt, pašpārliecinātības trūkums, kompleksi, un viss cits aiz kā slēpties un ieņemt upura pozīciju.

Patiešām ir jāmācās DZĪVOT - NE eKSISTĒT.

Tas viss protams attiecās arī uz mani pašu - divi soļi atpakaļ - viens uz priekšu. Bet es mēģinu.Es mēģinu mēģināt, jo ar kaut ko taču ir jāsāk.

PS: Vakar kaķi sarijās balderijāņus un smērējās pa koridora grīdu :D Skats labs!