Life under construction...

Oii.. kā vakar man kājas sāpēja...
Tā ka ne paiet, ne apstaties, nu neko...
Visa mana muzejnakts lupatās.
Tād sajūta, ka ir tikai sāpošas pēdas un nekas vairāk.

MORĀLE :D :Neej uz darbu ar kurpēm, kam ļoti augsti papēži, it sevisķi, ja lielāko dienas daļu jāpavada kājās stāvot, un neej pec tam ar tām pašām kurpēm tai pašā vakarā nakts gaitās ar dejām līdz 6 rītā (kur nez kapec kājas nemaz nesāpēja :D , un neej ar tām pašām kurpēm atkal nākamjā dienā uz darbu,kur atkal stāvi kajās, un neej vēl vakarā uz muzejnakti. Vienmēr, kad ir iespēja mājas neparādities, ņem līdzi apavus uz zemu zoli.

Morāle 2:Ta teikt, mūžu dzīvo, mūžu mācies :D
***

Rīt, man tomēr pusbrīvdiena..
A to daudz lietu kārtojamas, oi, kā negribās. Bet OBLIGĀTI jāzidara.
Un biš pauri atvēsināt no tās strādāšanas.
***

Viss pārējais. Dēmoni kaut kur ielīduši pasnaust. Liek man tagad mieru, visticamāk gatavaojas jaunam uzbrukumam. Krāj spēkus, mani jau vairs tik viegli nepaņemt...
Bet nu klusums pirms vētras ir mazliet biedējošs, jo sazin, kas atkal tiks sagudrots.

***
Gribas daudzīties.
Atslābt.
Atlaisties bezrūpībā un vieglumā.

***