nekas nenotiek tāpat... man ir apnicis un reizē nevaru bez tā visa un visiem un dažiem iztikt... vienā vakarā sākas pieauguša cilvēka dzīve, kad jārūpējas pašam par sevi. Tas nebūtu tas ļaunākais, taču apziņa, ka viņu te vairs nav ir biedējoša un zibens ātrumā saraudinoša. Būs labi, visi tā saka... cik reižu jau es nēesmu gaidījusi no citiem šos vārdus, bet tikai šī reize ir nozīmīga... kad notiek kaut kas tāds, tad tikai saprotu cik audz darītu, lai nebūtu šīs sajūtas :) AK, ES :D

ak dievs usa ir tik krrruti!

Pēc nenormāli ilgiem laikiem esmu atgriezusies pie veselā saprāta, paēdusi, pārskatījusies TV un izgulējusies, jeb citiem vārdiem sakot IT'S HOLIDAY!!!! esmu neizsakāmi pacilātā garīgajā, viss šķiet tik labi un mīļi :)

jāpērk dāvanas, tas vienmēr ir mokoši, vakar runāju ar
Raiti un izrādās tā tas ir ne man vien! jessss ;)

turamies ;)

The winter is coming, damn, that's soooooo depressing! And that cold wheather, wahhh... I'm sick and tired of getting up in the mornings so early, I guess I'll have to get my nails done tomorrow :) I JUST LOVE MY KITTY, he's the SWEETEST THING EVER!!!! I have just found out, that my mind is a total mess, I have absolutely no normal thinkin' goin' on in my head :D but I guess that's fine, actually, thats kinda gooooddd :DDDDD


P.S I SOUND DRUNK, DON'T I? BUT I'M NOT, REALLY.... or am I :DD YESS, THIS GOOD MOOD THING IS AWESOME!

Tātad, pēdējais brīvais brīdiņš mājās, tūliņ braucu uz Rīgas dzīvokli.. ārprāts kā tas viss man jau apnicis! Liniņai jāmācās tikpat kā nav, viņa, laimīgā, atnāk uz mājām jau 16.00 un sūrojas, ka ir garlaicīgi.. es laiku pavadu sava galvaskausa sabiedrībā, jo mācos visus ossus, tagad temporālo (deniņu) kaulu... kaitinoši, ka manas snadzenes nav pietiekoši ietilpīgas! gribas pelnīt daudz naudiņas un ātrāk tikt no šī starprstavokļa laukā, kurā esmu pašlaik! starp reālo dzīvi un skolu (paldies viņeim, ka nesagatavoja augstskolai nemaz!)

man visu laiku šķita, ka skolā ir tik daudz jāmācās, kaa nav nekam laika, bet tikai tagad zinu kā ir kad NAV laika, ka dienā ir apr maz stundu un nesanāk kontaktēties ne ar vienu ārpus savas grupas vai kursa! tagad zinu kā ir celties 6 un iet gulēt 12 vai vienos! kad besis ir tik liels, ka negribas vairs ēst un nedēļas laikā var zuadēt 5kg svara (man pa ļaunu nu gan tas nenāk) :)) bet māte un tēvs dusmojās... vispār gribas visu laiku raudāt un es ar draudzeni no savas grupas jau runājām, ka pirmais ko izdara ir aiziet mājās, nokrāmē uz galda visu kas uz nākošo dienu jāmācās, bišķi paraud un ķeras klāt... vienīgais ko daru ir dzeru daudz tēju "zaļā eksotika", jo tā man atgādina par mājām un sēžu anatomikuma kaulu bibliotekā un vēroju fossas, foveas un tuberkulus!

un es, naivā, neticēju, ka būs tik traki tajā medicīnā! šoreiz nederēs mierinājumi, ka viss būs labi, ka tā vienmēr ir un būs... šoreiz ir vnk jāmācās, daudz daudz jāmācās! bet es darīšu visu, lai pabeigtu to fakultāti! es negribu būt viena no daudzajiem, kuriem tas neko nenozīmē, es gribu to izdarīt sevis labad un neliegšos, arī tādēļ, lai nekad vairs nebūtu kaut kas jāprasa vecākiem, jo viņi manā labā ir tik daudz darījuši, es jūtos briesmīgi, ka neesmu materiāli un arī emocionāli neatkarīga...

man ir vieglā māju pamešanas depresija :) ko darīt, nav ne pirmā un pēdējā jau nu notiekti nav! I just want to meet my friends and have some fun so I could live on!

SORRY ABOUT THE MISTAKES

Iedomājies kas ir, es šodien atradu savu fotoaparātiņu!!!!!!!!!!!!


bija tā, ka šodien bija bioloģijas lekcija 2.auditorijā un es sēdos tur kur parasti, kaut kur vidū, gan no augšas gan apakšas... ielīdusi krēslu rindā palūkojos uz augšējo rindu un uzminiet ko es tur uz zemes vadu čupā ieraudzīju? manu sudraba bantīti un melno maciņu, es nespēju noticēt, skrēju fiksi apkārt, lai ieraudzītu vai tas ir tikai maciņš vai arī fočiks tur ir un BIJA! iedomājies, viņš tur bija nostāvējis nedēļu, es biju sērojusi nedēļu, nobāzusi shortcut to my pictures no desktopa prom, lai sirsniņa nesāp :) bet tā ir tāda laime, ka nedēļas laikā, auditorijā, kur dienā apgrozās vismaz 1000 cilvēku (jo parasti kursā ir ap 200 cilvēku un ir kādas 5 lekcijas dienā lielās... kopējās kursam...) Nu manā kursā ir 288 cilvēki, bet tas tā...


man jau šķiet, ka es pirmo kolikvija parādu iegūšu jau šo ceturtdien, jo anatomija paliek tikai grūtāka un grūtāka... ir baigi smagi!!! bet es atradu fočiku, bļāviens tāds ķēriens kādam būtu bijis!!!



be happy 4 me :)

Jā, caur ērkšķiem uz zvaigznēm.. mans ceļš ir sācies, ne visai labi, bet sācies!

visskumjākais ir tas, ka man vakar tika nozagts mans fotoaparāts... laikam nebija man lemts :( bet no coments, man tas ir pārāk sāpīgi...

ir sākusies arī mana mācību dzīve, esmu pirmajā grupā, kurā ir tikai 2 puiši un tie paši jocīgi un īsi, ir gudrās ebreju meitenes un viena 23 gadīga, kura nezin kā pie mums iemaldījusies... Pagaidām turos kopā ar meitenēm Aretu un Inesi, baigi foršās, interesantas personības...


Līdz šim ir bijušas lekcijas fizikā, augstākajā matemātikā, anatomijā, bioloģiskajā un ķīmiskajā fizikā, filozofijā, latīņu valodā, bioloģijā un ķīmijā, paniedzēji ir forši, loģiski, ar izņēmumiem. Esmu iztērējusi ~5ls pa kopēšanu un tagad mācos latīņu termonus mugurkalua skriemeļiem un ribām, zinājāt, ka vietiņu, kur riba piestiprinās pie skriemeļiem sauc fovea costalis superior, fovea cosalis inferior, fovea costalis transversalis... riba ir coste, kakla daļa ir pars cervicalis, krūšu- pars thoracicales, aste ir pars cycagea, josta- pars lumbales utt., ja izprot to tehniku ir ok! tie skriemeļi ir tik īpaši!!! vetrebra cervicalis prima s.(sive) atlas... tas ir pirmais skriemelis, kurš mums i kaklā :)

nu tā, tas brīdis ilgi gaidītais un svinīgais ir pienācis... nu ko vairs padarīt, rit sākas mācības RSU mediķīšiem un mani tas baida, jau rīt astoņos ir pirmā lekcija! ārprāts!

rīt ceru kādu rindu iemest ar saviem iespaidiem un visu pārējo, man ir bail kas tur notiks, kādi būs cilvēki un kādas attiecības izveidosies ar pasniedzējiem, ceru, ka Saknes fenomens neatkārtosies! tur pa man īkšķ :)

nu i baigi slikti, jo tiku 1.grupā rsu mf, tjipa paskaidrojumam- visi gudrīši, nu un man jau 29.aug. sākas mācības, tik lielas bailes, ka es to nepavilkšu! un arī klases tusiņā bijusī audzinātāja riktīgi nodeva, ka es uz visgrūtākom fakultāti visparsīgākajā augstskolā, karoc vis vis vis būs pakaļā, atvaino, klaviatūra par šādiem vārdiem...

bailes mani neatstāj ne mirkli, negribas tajā dzīvoklī dzīvot un vēl mācīties kā trakam āpsim, nu bļāiens, tagad i gruzons (haa labs vaarc)... lūdzu mani atbalstīt ja ne fiziski, tad vismaz mentāli un pa reizie aizvākt uz kādu tusiņu vai ķinīti, citādi nojūgšos...


p.s 2.septembrī ir 2 pasākumi- re:loud un līvi u.c latiši liepājā... uz kuru braukt? laikam jau uz liepaajinju, tur i juurinja ;) un man juurinja dod speeku dziivot :))))

Bljāviens, tik nogurdinoša diena sen nebija bijusi! Biju savā "alma mater" RSU un uzzināju, ka esmu 1.grupā! blāviens, ar visiem gudrīšiem, es tur neiederos! ārprātss!!!

biju dominā, iepirkties skolai, neko nenopirku, jo nekas nepatika :) izrevidēju centra veikalus: euroskor, zaru, cubus, reserved, chr, vero modu, jennyfer, aprangu, seppalu, ns king, trend express, mango, nike, sportland, citysport.. nu karoc VISU! bet nekā...


ceru rīt paspēt uz klases tusiņu ;)

Šodien bija atklāsmju pilna diena, kārtējo reizi nonācu pie secinājuma, ka esmu nekam nederīga kā lasītāja, jo visu tā vien prāts nesas kritizēt, piemēram, ir vienā mums visiem mīļā un dārgā saitiņā
DRAUGIEM.LV

kurā ir arī sadaļa "parunāsim"... brīžiem ir tāda sajūta, ka tur cenšas pašapliecināties vieni vienīgi Tvaika ielas iemītnieki vai neapmierinātas mājsaimnieces, jo tie teksti ir tik stulbi! Bet ko nu par to... vislabākais ir fakts, ka sestdein/svētdien biju pie klasesbiedra svinēt dzimeni, puikam palika 19 :) žēl man tikai tas, ka daudzi cilvēki nespēj atvērties un paust savas īstās jūtas un emocijas, ka nevar pateikt kaut ko labu, jo tad tik daudz kas būtu vieglāk! Kāpēc viss ir jāsarežģī un kad tad vēl mēs trakosim, ja ne jaunībā? Nav jājūtas kā 80 gadīgam pensim, ja tev ir tikai 18!

DAVAI, TURĀS, VECIE! :)))))))))

who the hell cares!smukais kaķītis TEV VIŅU ATVEDĪJATRICKS

nu, pirmie soļi pasaulē, no kuras es pilnībā neko nejēdzu, bet man patīk!
un pasakiet, ka nav skaisti!

Uzmini kur es šodien iepirkos? nu protams riebeklītī(bik bok) un sapratu, ka manas iepriekšējās domas par šo veikalu nav bijušas pietiekami kritiskas.. mazo beibju pink/light blue veikaliņš, nekas ekstraordinārs, everything we have seen on the streets, nu vispār pārkāpu pāri sev, tur ieejot, bet nu dzīva esmu, ahh...

jūtos nožēlojami, neko no šitiem blogiem nesaprotu... kaut atrastos kāds skolotājs!