Viendien Ņevzorovs stāstīja, kā jaunais čekists puķins, censdamies uzkalpoties, terorizējis viņa meitu, cilvēktiesību aktīvisti Lidiju Kornejevnu. 

1) Viņa vienmēr staigājusi milzu zābakos (vai varbūt milzu vāļinkos) un vienmēr ilgi un rūpīgi berzusi kājas uz kājslauķa pie durvīm. Tāpēc čekas leitnants puķins izdomājis paliet viņai zem kājslauķa saulespuķu eļļu. Vecenīte slīdējusi un kritusi. Bijušas gan šuves, gan lūzumi.

2) Uz vecumu viņa jau bija gandrīz akla. Tāpēc lasīšanai izmantojusi milzu lupu, bet, lai varētu rakstīt savas disidentiskās slejas, cīņubiedri viņai no Rietumiem sūtījuši trekna kalibra melnos flomasterus. Čekistam puķinam pasts par katru sūtījumu ziņu deva pirmajam. Un Maskavā viņš dabūja godarakstu par to, ka vismaz trīs gadījumos bija ieradies pastā, un nogriezis visiem flomasteriem mīkstos flaneļa rakstāmos galiņus, pirms tie nonāk pie adresātes.

(Lidijas tētis attēlā, smuks un vajāts reizē tiešā un netiešā sakarā.)