Tātad, jūtos par sevi gandarīts. Nakts un diena norukāta veiksmīgi. Patīkami sagurošs stāvoklis. Patīk tas reibums bezmiega. Visādas muļķības nāk ārā un nav jātērējas alkoholam. Parīt tas pats. Rītdienas naktsmaiņu atteicu aiz bailēm, ka paslīdētu slidas uz asfalta. Tāpēc īzī diena tikai vienuviet.
Sarunājām ar Agiju no 1dienas iespļaut smēķēšanai sejā. Ja man tā leta patiktu, smēķētu cik vien varētu un pat ausi nekustinātu. Bet ciest nevaru ikkatru stabu, ko nosūcu. Pretīgi. Lai gan tjās smirdīgajās, riebīgajās lietās ir kaut kas valdzinošs.
Šodien stipri nokaitināja pakistānietis, pilsētas publiskākajā vietā nolamājot pavecu angļu onkulīti, kā arī vēl dažus garāmgājējus. Asinis aizsvilās. Ar nogāju garām, cerot dzirdēt ko aizskarošu, raidītu manā virzienā. Nekā. Tā arī aizgāju. Žēl tomēr, ka asinīs tas kaut kāds Latvieša kautrīgums vai hujviņzinkastas, kas neļauj aiziet un vienkārši iesvilpot pa nāsi.
Un tad uz ielas satiku Indiešmeitieti. Nu, to pašu. Izskatās stipri sastresojusies aiz to, ka neko neuzrakstīju. Nepatīkama sajūta pārņēma. Šķiet, ka mūsu norunu nav ņēmusi vērā. Un, pie tam, sajutos kā Goliāts stāvot viņai blakus. Un es nevarēju saprast, kāpēc notiek tā, kā viņa stāstīja, ka pēc seksa draugi paliek nedraugi. Tagad sapratu. Pati nopietnība dara savu. Bet viņa ir forša, un vēlos, lai paliekam draugi. Būs laikam jāieskrūvējas ar viņu kopā kādā pudelē, un viss tā smuki jāizrunā.
Patīkamu skatīšanos, Princi!