kkkk
current mood:
pašlaik nav neviena emocija tāda,lai spētu kko funktierēt par dzīvi vai kkā tā.
Vienīgais , ko varu teikt,ka man ir nodarīts pāri.ļoti nodarīts pāri, bet pārsteidzoši šķiet,tas,ka ir patīkama miera sajūta.
Ja kritīšu, tad zinu,ka man būs atbalsts-vismaz pašlaik man tāds ir.Ja nebūtu viņas , tad šaubos, vai spētu vēl pašlaik pozitīvi domāt.Protams,ka tik pozitīvs cilvēks kā es nespētu krist depresijā . tā mēs izdomājām.Itkā jau nekāda smadzeņu čakarēšana nenotika mirklī, kad sēdējām un runājām Origo, bet jutu,ka vismaz kāds vēlas,lai manī ir kaut cik miers!"Tev esmu es".
Paldies,ka esi-ko citu es varu teikt.
Pulksetns ir jau 15.00.Jāspēlē čells un t.t
Pulkstens ir jau 15.30
Sačatoju ar vienu puisi.Caur viņa albūmu.
Tā nebija nekāda veida uzpišanās vai kkā tā !
Viņš spēj pārvarēt sāpes, jeb emocionāli tās noslāpēt darot dažādas stulbas,manuprāt,stulbas lietas.Itkā jau tās ir tikai sāpes.
Manuprāt, tās nevajadzētu izmanto kā kko ...nu nevis kā kko, bet tā,lai veldzētu kko-sāpes,skumjas..
Plsktens 16.45
Jocīgi.
Sapratu.tāda sajūta,ka nāk atmaksa, par ko tādu,ko nēesmu darījusi.Jūtos jau kādu 3šo reizi tā itkā pār mani nāktu citu cilvēku sāpes, grēki!
skan diezgan stulbi, bet tā ir.
Sāku aizdomāteis kādēļ cilvēkiem ir neticība-sev, citiem, dzīvei...visam.tagad es saprotu.Kā , lai cilvēks tic sev un apkārtējiem,ja nemitīgi kāds dara pāti.To nevar ignorēt.To nevar palaist garām gar ausīm-ja protams neesi auksts.Nevar ieslēgt visgājēja režīmu.
Nevar neko nejust!Tā tas krājas-viss..kā kkād abezizmēra kārtainā kūka ...
Ka , lai cilvēks tic sev,ja nemitīgi būs kāds ķas to nedarīs.ļoti jocīgi...
Uzskatu,ka ir cilvēki,kas novērtēs mani! es ceru. esmu ļoti atklāta un mīļa.tas protams ir ļoti slikti mūsdienu skarbejai realitētei , bet ko ,lai citu saka?
es nekad neatsaku pateikt cik cilvēks ir man svarīgs, ja es mīlu viņu un viņš man ir nepieciešams.Nekad.Uzkatu,ka tas ir labi, jo tā cilvēku var paglābt no daudzām
