psc

sēžu skolā.
Visi te ir vai nu stulbi , vai nu ar mani nav ,kaut kas kārtībā...
Meitene zeltene gribot būt vālīšcilvēks(tā kā spiderman) - murgs.
Lauris runā ,kaut kādas glupības par to,ka viņam būšot gāzes no ābolu pārrēšanās.
(murgs)
Un tiko bija zobenu kaujas ar bungu vālītēm...
Nu wwwaaaatttaaaafffaaaakkkkk???
Tagad esmu viena atpūtas istabā un klausos atkal prokofjevu.
Pie ,kaut kādas dziļi filozofiskas domas neesmu vēl nonākusi, tpc arī šeit tiek publicēti kārtējie trulie teksti par to,kā redz' man iet,kaut gan īsti nevienam tas būtībā neinteresē.
Nesen aizdomājos par esamību un par paralēlām pasaulēm jeb realitātem.
Aizdomājos par to,ka mēs dzīvojam tādās kā divās paralēlās pasaulēs- viena apzinātā un otra ne.
Es tiešām tam vēljoprojam ticu, jo esmu raudājusi un skrējusi, pārdzīvojusi un baidījusies, kritusi izmisumā, bet ,ja sapņi un miegs ir domāti tam,lai cilvēks spētu atpūsties, tad nu es nesaprotu, kpc pieceļoties dažkart jūtos tik sasodīti slikti.
Uzskatu,ka vienu dzīvi dzīvojam reāli- uzskatāmi un materiāli, bet otra dzīve ir nedaudz dvēseliskāka, kuru gan mēs spējam kontrolēt ar domu spēku- to mēs dzīvojam, tad ,kad materialā pasaule atslēdzas- miegā.
Mana ticība tam ir ļoti stipra.
Esmu piedzīvojusi neskaitāmus morālus pārdzīvojumus tieši atceroties notikušo sapņos(drīzāk murgos) un ir bijuši vairākkārt sapņi no,kuriem netieku ārā...
Nu ,kurā katrā gadījumā nesaprotu ,kāpēc miegs ir vajadzīgs un kpc bez tā nu nekādīgi nevar.
Esmu atardusi savu izskaidrojumu un NEVIENA fiziska vai ķīmiska pamata man NAV vajadzīgs.